Shiva Mahimna Stotram
1. mahimnaḥ pāraṃ tē paramaviduṣō yadyasadṛśī
stutirbrahmādīnāmapi tadavasannāstvayi giraḥ |
athā’’vācyāḥ sarvaḥ svamatipariṇāmāvadhi gṛṇan
mamāpyēṣa stōtrē hara nirapavādaḥ parikaraḥ ||
2. atītaḥ panthānaṃ tava ca mahimā vāṅmanasayōḥ
atadvyāvṛttyā yaṃ cakitamabhidhattē śrutirapi |
sa kasya stōtavyaḥ katividhaguṇaḥ kasya viṣayaḥ
padē tvārvācīnē patati na manaḥ kasya na vacaḥ ||
3. madhusphītā vācaḥ paramamamṛtaṃ nirmitavataḥ
tava brahman kiṃ vāgapi suragurōrvismayapadam |
mama tvētāṃ vāṇīṃ guṇakathanapuṇyēna bhavataḥ
punāmītyartthē’smin puramathana buddhirvyavasitā ||
4. tavaivaryaṃ yattajjagadudayaraksāpralayakṛt
trayīvastu vyastaṃ tisruṣu guṇabhinnāsu tanuṣu |
abhavyānāmasmin varada ramaṇīyāmaraṇīṃ
vihantuṃ vyākrōśīṃ vidadhata ihaikē jaḍadhiyaḥ ||
5. kimīhaḥ kiṅkāyaḥ sa khalu kimupāyastribhuvanaṃ
kimādhārō dhātā sṛjati kimupādāna iti ca |
atarkyaivarya tvyayyanavasara duḥsthō hatadhiyaḥ
kutarkō’yaṃ kāṃścit mukharayati mōhāya jagataḥ ||
6. ajanmānō lōkāḥ kimavayavavantō’pi jagatāṃ
adhiṣṭhātāraṃ kiṃ bhavavidhirānādṛtya bhavati |
anīśō vā kuryād bhuvanajananē kaḥ parikarō
yatō mandāstvāṃ pratyamaravara saṃśērata imē ||
7. trayī sāṅkhyaṃ yōgaḥ paśupatimatṃ vaiṣṇavamiti
prabhinnē prasthānē paramidamadaḥ pathyamiti ca |
rucīnāṃ vaicitryādṛjukuṭila nānāpathajuṣāṃ
nṛṇāmēkō gamyastvamasi payasāmarṇava iva ||
8. mahōkṣaḥ khaṭvāṅgaṃ paraśurajinaṃ bhasma phaṇinaḥ
kapālaṃ cētīyattava varada tantrōpakaraṇam |
surāstāṃ tāmr̥ddhiṃ dadhati tu bhavadbhūpraṇihitāṃ
na hi svātmārāmaṃ viṣayamṛgatṛṣṇā bhramayati ||
9. dhruvaṃ kaścit sarvaṃ sakalamaparas tvadhruvamidaṃ
parō dhrauvyā’dhrauvyē jagati gadati vyastaviṣayē |
samastē’pyētasmin puramathana tairvismita iva
stuvan jihrēmi tvāṃ na khalu nanu dhṛṣṭā mukharatā ||
10. tavaivaryam yatnād yadupari viriñcirhariradhaḥ
paricchētuṃ yātāvanilamanalaskandhavapuṣaḥ |
tatō bhaktiśraddhā-bharaguru-gṛṇadbhyāṃ giriśa yat
svayaṃ tasthē tābhyāṃ tava kimanuvṛttirna phalati ||
11. ayatnādāsādya tribhuvanamavairavyatikaraṃ
daśāsyō yadbāhūnabhṛta-raṇakaṇḍū-paravaśān |
śiraḥpadmaśrēṇī-racitacaraṇāmbhōruha-balēḥ
sthirāyāstvadbhaktēstripurahara visphūrjitamidam ||
12. amuṣya tvatsēvā-samadhigatasāraṃ bhujavanaṃ
balāt kailāsē’pi tvadadhivasatau vikramayataḥ |
alabhyāpātālē’pyalasacalitāṅguṣṭhaśirasi
pratiṣṭhā tvayyāsīd dhruvamupacitō muhyati khalaḥ ||
13. yadṛddhiṃ sutrāmṇō varada paramōccairapi satīṃ
adhaścakrē bāṇaḥ parijanavidhēyatribhuvanaḥ |
na taccitraṃ tasmin varivasitari tvaccaraṇayōḥ
na kasyāpyunnatyai bhavati śirasastvayyavanatiḥ ||
14. akāṇḍa-brahmāṇḍa-kṣayacakita-dēvāsurakṛpā
vidhēyasyā’’sīd yastrinayana viṣaṃ saṃhṛtavataḥ |
sa kalmāṣaḥ kaṇṭhē tava na kurutē na śriyamahō
vikārō’pi ślāghyō bhuvana-bhaya- bhaṅga- vyasaninaḥ ||
15. asiddhārtthā naiva kvacidapi sadēvāsuranarē
nivartantē nityaṃ jagati jayinō yasya viśikhāḥ |
sa paśyannīśa tvāmitarasurasādhāraṇamabhūt
smaraḥ smartavyātmā na hi vaśiṣu pathyaḥ paribhavaḥ ||
16. mahī pādāghātād vrajati sahasā saṃśayapadaṃ
padaṃ viṣṇōrbhrāmyad bhuja-parigha-rugṇa-graha- gaṇam |
muhurdyaurdhausthyaṃ yātyanibhṛta-jaṭā-tāḍita-taṭā
jagadrakṣāyai tvaṃ naṭasi nanu vāmaiva vibhutā ||
17. viyadvāpī tārā-gaṇa-guṇita-phēnōdgama-ruciḥ
pravāhō vārāṃ yaḥ pṛṣatalaghudṛṣṭaḥ śirasi tē |
jagadvīpākāraṃ jaladhivalayaṃ tēna kṛtamiti
anēnaivōnnēyaṃ dhṛtamahima divyaṃ tava vapuḥ ||
18. rathaḥ kṣōṇī yantā śatadhṛtiragēndrō dhanurathō
rathāṅgē candrārkau ratha-caraṇa-pāṇiḥ śara iti |
didhakṣōstē kō’yaṃ tripuratṛṇamāḍambara vidhiḥ
vidhēyaiḥ krīḍantyō na khalu paratantrāḥ prabhudhiyaḥ ||
19. haristē sāhasraṃ kamala balimādhāya padayōḥ
yadēkōnē tasmin nijamudaharannētrakamalam |
gatō bhaktyudrēkaḥ pariṇatimasau cakravapuṣaḥ
trayāṇāṃ rakṣāyai tripurahara jāgarti jagatām ||
20. kratau suptē jāgrat tvamasi phalayōgē kratumatāṃ
kva karma pradhvastaṃ phalati puruṣārādhanamṛtē |
atas tvāṃ samprēkṣya kratuṣu phaladāna-pratibhuvaṃ
śrutau śraddhāṃ badhvā dṛḍhaparikaraḥ karmasu janaḥ ||
21. kriyādaksō dakṣaḥ kratupatiradhīśastanu-bhṛtāṃ
ṛṣīṇāmārtvijyaṃ śaraṇada sadasyāḥ sura-gaṇāḥ |
kratubhraṃśastvattaḥ kratuphala-vidhāna-vyasaninaḥ
dhruvaṃ kartuṃ śraddhā vidhuramabhicārāya hi makhāḥ ||
22. prajānāthaṃ nātha prasabhamabhikaṃ svāṃ duhitaraṃ
gataṃ rōhid bhūtāṃ riramayiṣumr̥ṣyasya vapuṣā |
dhanuṣpāṇēryātaṃ divamapi sapatrākr̥tamamuṃ
trasantaṃ tē’dyāpi tyajati na mṛgavyādharabhasaḥ ||
23. svalāvaṇyāśaṃsā dhṛtadhanuṣamahnāya tṛṇavat
puraḥ pluṣṭaṃ dṛṣṭvā puramathana puṣpāyudhamapi |
yadi straiṇaṃ dēvī yamanirata-dēhārdha-ghaṭanāt
avaiti tvāmaddhā bata varada mugdhā yuvatayaḥ ||
24. śmaśānēṣvākrīḍā smarahara piśācāḥ sahacarāḥ
citā-bhasmālēpaḥ sragapi nr̥karōṭī-parikaraḥ |
amaṅgalyaṃ śīlaṃ tava bhavatu nāmaivamakhilaṃ
tathāpi smartr̥̄ṇāṃ varada paramaṃ maṅgalamasi ||
25. manaḥ pratyak cittē savidhamavidhāyātta-marutaḥ
prahṛṣyadrōmāṇaḥ pramada-salilōtsaṅgati-dṛśaḥ |
yadālōkyāhlādaṃ hrada iva nimajyāmṛtamayē
dadhatyantastattvaṃ kimapi yaminastat kila bhavān ||
26. tvamarkastvaṃ sōmastvamasi pavanastvaṃ hutavahaḥ
tvamāpastvaṃ vyōma tvamu dharaṇirātmā tvamiti ca |
paricchinnāmēvaṃ tvayi pariṇatā bibhrati giraṃ
na vidmastattattvaṃ vayamiha tu yat tvaṃ na bhavasi ||
27. trayīṃ tisrō vṛttīstribhuvanamathō trīnapi surān
akārādyairvarṇaistribhirabhidadhat tīrṇavikṛti |
turīyaṃ tē dhāma dhvanibhiravarundhānamuṇubhiḥ
samasta-vyastaṃ tvāṃ śaraṇada gṛṇātyōmiti padam ||
28. bhavaḥ śarvō rudraḥ paśupatirathōgraḥ sahamahān
tathā bhīmēśānāviti yadabhidhānāṣṭakamidam |
amuṣmin pratyēkaṃ pravicarati dēva śrutirapi
priyāyāsmaidhāmnē praṇihita-namasyō’smi bhavatē ||
29. namō nēdiṣṭhāya priyadava daviṣṭhāya ca namaḥ
namaḥ kṣōdiṣṭhāya smarahara mahiṣṭhāya ca namaḥ |
namō varṣiṣṭhāya trinayana yaviṣṭhāya ca namaḥ
namaḥ sarvasmai tē tadidamatīsarvāya ca namaḥ ||
30. bahula-rajasē viśvōtpattau bhavāya namō namaḥ
prabala-tamasē tat saṃhārē harāya namō namaḥ |
jana-sukhakṛtē sattvōdriktau mṛḍāya namō namaḥ
pramahasi padē nistraiguṇyē śivāya namō namaḥ ||
31. kr̥śa-pariṇati-cētaḥ klēśavaśyaṃ kva cēdaṃ
kva ca tava guṇa-sīmōllaṅghinī śaśvadṛddhiḥ |
iti cakitamamandīkr̥tya māṃ bhaktirādhād
varada caraṇayōstē vākya-puṣpōpahāram ||
32. asita-giri-samaṃ syāt kajjalaṃ sindhu-pātrē
sura-taruvara-śākhā lēkhanī patramurvī |
likhati yadi gṛhītvā śāradā sarvakālaṃ
tadapi tava guṇānāmīśa pāraṃ na yāti ||
33. asura-sura-munīndrairarcitasyēndu-maulēḥ
grathita-guṇamahimnō nirguṇasyēśvarasya |
sakala-gaṇa-variṣṭhaḥ puṣpadantābhidhānaḥ
ruciramalaghuvṛttaiḥ stōtramētaccakāra ||
34. aharaharanavadyaṃ dhūrjaṭēḥ stōtramētat
paṭhati paramabhaktyā śuddha-cittaḥ pumān yaḥ |
sa bhavati śivalōkē rudratulyastathā’tra
pracuratara-dhanāyuḥ putravān kīrtimāṃśca ||
35. mahēśānnāparō dēvō mahimnō nāparā stutiḥ |
aghōrānnāparō mantrō nāsti tattvaṃ gurōḥ param ||
36. dīkṣā dānaṃ tapastīrtthaṃ jñānaṃ yāgādikāḥ kriyāḥ |
mahimnastava pāṭhasya kalāṃ nārhanti ṣōḍaśīm ||
37. kusumadaśana-nāmā sarva-gandharva-rājaḥ
śaśidharavara-maulērdēvadēvasya dāsaḥ |
sa khalu nija-mahimnō bhraṣṭa ēvāsya rōṣāt
stavanamidamakārṣīd divya-divyaṃ mahimnaḥ ||
38. suragurumabhipūjya svarga-mōkṣaika-hētuṃ
paṭhati yadi manuṣyaḥ prāñjalirnānya-cētāḥ |
vrajati śiva-samīpaṃ kinnaraiḥ stūyamānaḥ
stavanamidamamōghaṃ puṣpadantapraṇītam ||
39. āsamāptamidaṃ stōtraṃ puṇyaṃ gandharva-bhāṣitam |
anaupamyaṃ manōhāri sarvamīśvaravarṇanam ||
40. ityēṣā vāṅmayī pūjā śrīmacchaṅkara-pādayōḥ |
arpitā tēna dēvēśaḥ prīyatāṃ mē sadāśivaḥ ||
41. tava tattvaṃ na jānāmi kīdṛśō’si mahēśvara |
yādṛśō’si mahādēva tādṛśāya namō namaḥ ||
42. ēkakālaṃ dvikālaṃ vā trikālaṃ yaḥ paṭhēnnaraḥ |
sarvapāpa-vinirmuktaḥ śiva lōkē mahīyatē ||
43. śrī puṣpadanta-mukha-paṅkaja-nirgatēna
stōtrēṇa kilbiṣa-harēṇa hara-priyēna |
kaṇṭhasthitēna paṭhitēna samāhitēna
suprīṇitō bhavati bhūtapatirmahēśaḥ ||
iti śrī gandharvarāja puṣpadanta kr̥ta śiva mahimna stōtraṃ saṃpūrṇam ||