Sankhya Yogam
sañjaya uvāca |
taṃ tathā kṛpayāviṣṭamaśrupūrṇākulēkṣaṇam |
viṣīdantamidaṃ vākyamuvāca madhusūdanaḥ || 1 ||
śrībhagavānuvāca |
kutastvā kaśmalamidaṃ viṣamē samupasthitam |
anāryajuṣṭamasvargyamakīrtikaramarjuna || 2 ||
klaibyaṃ mā sma gamaḥ pārtha naitattvayyupapadyatē |
kṣudraṃ hṛdayadaurbalyaṃ tyaktvōttiṣṭha parantapa || 3 ||
arjuna uvāca |
kathaṃ bhīṣmamahaṃ sāṅkhyē drōṇaṃ ca madhusūdana |
iṣubhiḥ pratiyōtsyāmi pūjārhāvarisūdana || 4 ||
gurūnahatvā hi mahānubhāvān śrēyō bhōktuṃ bhaikṣyamapīha lōkē |
hatvārthakāmāṃstu gurūnihaiya bhuñjīya bhōgāna rudhirapradigdhān || 5 ||
na caitadvidmaḥ katarannō garīyō yadvā jayēma yadi vā nō jayēyuḥ |
yānēva hatvā na jijīviṣāmastē’vasthitāḥ pramukhē dhārtarāṣṭrāḥ || 6 ||
kārpaṇyadōṣōpahatasvabhāvaḥ pṛcchāmi tvāṃ dharmasammūḍhacētasaḥ |
yacchrēyaḥ syānniścitaṃ brūhi tanmē śiṣyastē’haṃ śādhi māṃ tvāṃ prapannam || 7 ||
na hi prapaśyāmi mamāpanudyād yacchōkamucchōṣaṇamindriyāṇām |
avāpya bhūmāvasapatnamṛddhaṃ rājyaṃ surāṇāmapi cādhipatyam || 8 ||
sañjaya uvāca |
ēvamuxtvā hṛṣīkēśaṃ guḍākēśaḥ parantapa |
na yōtsya iti gōvindamuxtvā tūṣṇīṃ babhūva ha || 9 ||
tamuvāca hṛṣīkēśaḥ prahasanniva bhārata |
sēnayōrubhayōrmadhyē viṣīdantamidaṃ vacaḥ || 10 ||
śrībhagavānuvāca |
aśōcyānanvaśōcastvaṃ prajñāvādāṃśca bhāṣasē |
gatāsūnagatāsūṃśca nānuśōcanti paṇḍitāḥ || 11 ||
na tvēvāhaṃ jātu nāsaṃ na tvaṃ nēmē janādhipāḥ |
na caiva na bhaviṣyāmaḥ sarvē vayamataḥ param || 12 ||
dēhinō’sminyathā dēhē kaumāraṃ yauvanaṃ jarā |
tathā dēhāntaraprāptirdhīrastatra na muhyati || 13 ||
mātrāsparśāstu kauntēya śītōṣṇasukhaduḥkhadāḥ |
āgamāpāyinō’nityāstāṃstitixasva bhārata || 14 ||
yaṃ hi na vyathayantyētē puruṣaṃ puruṣarṣabha |
samaduḥkhasukhaṃ dhīraṃ sō’mṛtatvāya kalpatē || 15 ||
nāsatō vidyatē bhāvō nābhāvō vidyatē sataḥ |
ubhayōrapi dṛṣṭō’ntastvanayōstattvadarśibhiḥ || 16 ||
avināśi tu tadviddhi yēna sarvamidaṃ tatam |
vināśamavyayasyāsya na kaścitkartumarhati || 17 ||
antavanta imē dēhā nityasyōktāḥ śarīriṇaḥ |
anāśinō’pramēyasya tasmādyudhyasva bhārata || 18 ||
ya ēnaṃ vētti hantāraṃ yaścainaṃ manyatē hatam |
ubhau tau na vijānītō nāyaṃ hanti na hanyatē || 19 ||
na jāyatē mriyatē vā kadācinnāyaṃ bhūtvā bhavitā vā na bhūyaḥ |
ajō nityaḥ śāśvatō’yaṃ purāṇō na hanyatē hanyamānē śarīrē || 20 ||
vēdāvināśinaṃ nityaṃ ya ēnamajamavyayam |
athaṃ sa puruṣaḥ pārtha kaṃ ghātayati hanti kam || 21 ||
vāsāṃsi jīrṇāni yathā vihāya navāni gṛhṇāti narō’parāṇi |
tathā śarīrāṇi vihāya jīrṇānyanyāni saṃyāti navāni dēhī || 22 ||
nainaṃ chindanti śastrāṇi nainaṃ dahati pāvakaḥ |
na cainaṃ klēdayantyāpō na śōṣayati mārutaḥ || 23 ||
acchēdyō’yamadāhyō’yamaklēdyō’śōṣya ēva ca |
nityaḥ sarvagaḥ sthāṇuracalō’yaṃ sanātanaḥ || 24 ||
avyaktō’yamacintyō’yamavikāryō’yamucyatē |
tasmādēvaṃ viditvainaṃ nānuśōcitumarhasi || 25 ||
atha cainaṃ nityajātaṃ nityaṃ vā manyasē mṛtam |
tathāpi tvaṃ mahābāhō naivaṃ śōcitumarhasi || 26 ||
jātasya hi dhruvō mṛtyurdhruvaṃ janma mṛtasya ca |
tasmādaparihāryē’rthē na tvaṃ śōcitumarhasi || 27 ||
avyaktādīni bhūtāni vyaktamadhyāni bhārata |
avyaktanidhanānyēva tatra kā paridēvanā || 28 ||
āścaryavatpaśyati kaściddēnamāścaryavadvadati tathaiva cānyaḥ |
āścaryavaccainamanyaḥ śṛṇōti śrutvāpyēnaṃ vēda na caiva kaścit || 29 ||
dēhī nityamavadhyō’yaṃ dēhē sarvasya bhārata |
tasmātsarvāṇi bhūtāni na tvaṃ śōcitumarhasi || 30 ||
svadharmamapi cāvēxya na vikaṃpitumarhasi |
dharmyāddhi yuddhācchrēyō’nyat kṣatriyasya na vidyatē || 31 ||
yadṛcchayā cōpapannaṃ svargadvāramapāvṛtam |
sukhinaḥ kṣatriyāḥ pārtha labhaṇtē yuddhāmīdṛśam || 32 ||
atha cēttvamimaṃ dharmyaṃ saṅgrāmaṃ na kariṣyasi |
tataḥ svadharmaṃ kīrtiṃ ca hitvā pāpamavāpsyasi || 33 ||
akīrtiṃ cāpi bhūtāni kathayiṣyanti tē’vyayām |
saṃbhāvitasya cākīrtirmaraṇādatiricyatē || 34 ||
bhayādraṇāduparataṃ maṃsyantē tvāṃ mahārathāḥ |
yēṣāṃ ca tvaṃ bahumatō bhūtvā yāsyasi lāghavam || 35 ||
avācyavādāṃśca bahūn vadiṣyanti tavāhitāḥ |
niṇdaṇtastava sāmarthyaṃ tatō duḥkhataraṃ nu kim || 36 ||
hatō vā prāpsyasi svargaṃ jitvā vā bhōxyasē mahīm |
tasmāduvittiṣṭha kauntēya yuddhāya kṛtaniścayaḥ || 37 ||
sukhaduḥkhē samē kṛtvā lābhālābhau jayājayau |
tatō yuddhāya yujyasva naivaṃ pāpamavāpsyasi || 38 ||
ēṣā tē’bhihitā sāṅkhyē buddhiryōgē tviṃmāṃ śṛṇu |
buddhyā yuxtō yayā pārtha karmabandhaṃ prahāsyasi || 39 ||
nēhābhikramanāśō’sti pratyavāyō na vidyatē |
svalpampyasyā dharmasyā trāyatē mahatō bhayāt || 40 ||
vyavasāyātmikā buddhirēkēha kurunaṇdana |
bahuśākhā hyanaṇtāśca buddhayō’vyavasāyinām || 41 ||
yāmimāṃ puṣpitāṃ vācaṃ pravadaṇtyavipaścitaḥ |
vēdavādaratāḥ pārtha nānyadastīti vādinaḥ || 42 ||
kāmātmānaḥ svargaparā janmakarmaphalapradām |
kriyāviśēṣabahulāṃ bhōgaiśvaryagatiṃ prati || 43 ||
bhōgaiśvaryaprasaktānāṃ tayāpahṛtacētasām |
vyavasāyātmikā buddhiḥ samādhau na vidhīyatē || 44 ||
traiguṇyaviṣayā vēdā nistraiguṇyō bhavārjuna |
nirdvaṇdvō nityasattvasthō niryōgaxēma ātmavān || 45 ||
yāvānanthō udapānē sarvataḥ saṃplutōdakē |
tāvānsarvēṣu vēdēṣu brāhmaṇasya vijānataḥ || 46 ||
karmaṇyēvādhikārastē mā phalēṣu kadācana |
mā karmaphalahēturbhūrmā tē saṅgō’stvakarmaṇi || 47 ||
yōgasthaḥ kuru karmāṇi saṅgaṃ tyaktvā dhanañjaya |
siddhyasiddhyōḥ samō bhūtvā samatvaṃ yōga ucyatē || 48 ||
dūrēṇa hyavaraṃ karma buddhiyōgād dhanañjaya |
buddhau śaraṇamanviccha kṛpaṇāḥ phalahētavaḥ || 49 ||
buddhiyuxtō jahātīha ubhē sukṛtaduṣkṛtē |
tasmādyōgāya yujyasva yōgaḥ karmasu kauśalam || 50 ||
karmajaṃ buddhiyuxtā hi phalaṃ tyaktvā manīṣiṇaḥ |
janmabandhavinirmuxtāḥ padaṃ gacchantyanāmayam || 51 ||
yadā tē mōhakalilaṃ buddhirvyatitariṣyati |
tadā gaṇtāsi nirvēdaṃ śrōtavyasya śrutasya ca || 52 ||
śrutivipratipaṇnā tē yadā stthāsyati niścalā |
samādhāvacalā buddhistadā yōgamavāpsyasi || 53 ||
arjuna uvāca |
stthitaprajñasya kā bhāṣā samādhisthasya kēśava |
stthitadhīḥ kiṃ prabhāṣēta kimāsīta vrajēta kim || 54 ||
śrībhagavānuvāca |
prajahāti yadā kāmānsarvānpārtha manōgatān |
ātmanyēvātmanā tuṣṭaḥ stthitaprajñastadōcyatē || 55 ||
duḥkhēṣvanudvignamanāḥ sukhēṣu vigataspṛhaḥ |
vītarāgabha yakrōdhaḥ stthitadhīrmunirucyatē || 56 ||
yaḥ sarvatrānabhisnēhastattatprāpya śubhāśubham |
nābhinandati na dvēṣṭi tasya prajñā pratiṣṭhitā || 57 ||
yadā saṃharatē cāyaṃ kūrmō’ṅgānīva sarvaśaḥ |
indriyāṇīndriyārthēbhyastasya prajñā pratiṣṭhitā || 58 ||
viṣayā vinivartaṇtē nirāhārasya dēhinaḥ |
rasavarjaṃ rasō’pyasya paraṃ dṛṣṭvā nivartatē || 59 ||
yatatō hyapi kauntēya puruṣasya vipaścitaḥ |
indriyāṇi pramāthīni haraṇti prasabhaṃ manaḥ || 60 ||
tāni sarvāṇi saṃyamya yuxta āsīta matparaḥ |
vaśē hi yasyēndriyāṇi tasya prajñā pratiṣṭhitā || 61 ||
dhyāyatō viṣayānpumsaḥ saṅgastēṣūpajāyatē |
saṅgātsañjāyatē kāmaḥ kāmātkrōdhō’bhijāyatē || 62 ||
krōdhādbhavati saṃmōhaḥ saṃmōhātsmṛtivibhramaḥ |
smṛtibhraṃśādbuddhināśō buddhināśātpraṇaśyati || 63 ||
rāgadvēṣavimuxtaistu viṣayānindriyaiścaran |
ātmavaśyairvidhēyātmā prasādamadhigacchati || 64 ||
prasādē sarvaduḥkhānāṃ hānirasyōpajāyatē |
prasaṇṇacētasō hyāśu buddhiḥ paryavatiṣṭhatē || 65 ||
nāsti buddhirayuxtasya na cāyuxtasya bhāvanā |
na cābhāvayataḥ śāntiraśāntasya kutaḥ sukham || 66 ||
indriyāṇāṃ hi caratāṃ yanmanō’nuvidhīyatē |
tadasya harati prajñāṃ vāyurnāvamivāṃbhasi || 67 ||
tasmādyasya mahābāhō nigṛhītāni sarvaśaḥ |
indriyāṇīndriyārthēbhyastasya prajñā pratiṣṭhitā || 68 ||
yā niśā sarvabhūtānāṃ tasyāṃ jāgaṛti saṃyamī |
yasyāṃ jāgrati bhūtāni sā niśā paśyatō munēḥ || 69 ||
āpūryamāṇamacalapratiṣṭhaṃ samudramāpaḥ praviśaṇti yadvat |
tadvatkāmā yaṃ praviśaṇti sarvē sa śāntimāpnōti na kāmakāmī || 70 ||
vihāya kāmānyaḥ sarvānpumāṃścarati niḥspṛhaḥ |
nirmamō nirahaṅkāraḥ sa śāntimadhigacchati || 71 ||
ēṣā brāhmī stthitiḥ pārtha naināṃ prāpya vimuhyati |
stthitvāsyāmanta-kālē’pi brahmanirvāṇamṛcchati || 72 ||
ōṃ tatsaditi śrīmad-bhagavadgītāsūpaniṣatsu brahmavidyāyāṃ yōgaśāstrē śrīkṛṣṇārjunasaṃvādē sāṅkhyayōgō nāma dwitīyō’dhyāyaḥ ||