Moksha Sanyasa Yogam
arjuna uvāca |
saṃnyāsasya mahābāhō tattvamicchāmi vēditum |
tyāgasya ca hṛṣīkēśa pṛthakkēśiniṣūdana || 1 ||
śrībhagavānuvāca |
kāmyānāṃ karmaṇāṃ nyāsaṃ saṃnyāsaṃ kavayō viduḥ |
sarvakarmaphalatyāgaṃ prāhustyāgaṃ vicakṣaṇāḥ || 2 ||
tyājyaṃ dōṣavadityēkē karma prāhurmanīṣiṇaḥ |
yajñadānatapaḥkarma na tyājyamiti cāparē || 3 ||
niścayaṃ śṛṇu mē tatra tyāgē bharatasattama |
tyāgō hi puruṣavyāghra trividhaḥ samprakīrtitaḥ || 4 ||
yajñadānatapaḥkarma na tyājyaṃ kāryamēva tat |
yajñō dānaṃ tapaścaiva pāvanāni manīṣiṇām || 5 ||
ētānyapi tu karmāṇi saṅgaṃ tyaktvā phalāni ca |
kartavyānīti mē pārtha niścitaṃ matamuttamam || 6 ||
niyatasya tu saṃnyāsaḥ karmaṇō nōpapadyatē |
mōhāttasya parityāgastāmasaḥ parikīrtitaḥ || 7 ||
duḥkhamityēva yatkarma kāyaklēśabhayāttyajēt |
sa kṛtvā rājasaṃ tyāgaṃ naiva tyāgaphalaṃ labhēt || 8 ||
kāryamityēva yatkarma niyataṃ kriyatē’rjuna |
saṅgaṃ tyaktvā phalaṃ caiva sa tyāgaḥ sāttvikō mataḥ || 9 ||
na dvēṣṭyakuśalaṃ karma kuśalē nānuṣajjatē |
tyāgī sattvasamāviṣṭō mēdhāvī chinnasaṃśayaḥ || 10 ||
na hi dēhabhṛtā śakyaṃ tyaktuṃ karmāṇyaśēṣataḥ |
yastu karmaphalatyāgī sa tyāgītyabhidhīyatē || 11 ||
aniṣṭamiṣṭaṃ miśraṃ ca trividhaṃ karmaṇaḥ phalam |
bhavatyatyāgināṃ prētya na tu saṃnyāsināṃ kvacit || 12 ||
pañcaitāni mahābāhō kāraṇāni nibōdha mē |
sāṅkhyē kṛtāntē prōktāni siddhayē sarvakarmaṇām || 13 ||
adhiṣṭhānaṃ tathā kartā karaṇaṃ ca pṛthagvidham |
vividhāśca pṛthakcēṣṭā daivaṃ caivātra pañcamam || 14 ||
śarīravāṅmanōbhiryatkarma prārabhatē naraḥ |
nyāyyaṃ vā viparītaṃ vā pañcaitē tasya hētavaḥ || 15 ||
tatraivaṃ sati kartāramātmānaṃ kēvalaṃ tu yaḥ |
paśyatyakṛtabuddhityvānnasapaśyati durmatiḥ || 16 ||
yasya nāhaṅkṛtō bhāvō buddhiryasya na lipyatē |
hatvā’pi sa imām̐llōkānna hanti na nibadhyatē || 17 ||
jñānaṃ jñēyaṃ parijñātā trividhā karmacōdanā |
karaṇaṃ karma kartēti trividhaḥ karmasaṅgrahaḥ || 18 ||
jñānaṃ karma ca kartā ca tridhaiva guṇabhēdataḥ |
prōcyatē guṇasaṅkhyānē yathāvacchṛṇu tānyapi || 19 ||
sarvabhūtēṣu yēnaiikaṃ bhāvamavyayamīkṣatē |
avibhaktaṃ vibhaktēṣu tajjñānaṃ viddhi sāttvikam || 20 ||
pṛthaktvēna tu yajjñānaṃ nānābhāvānpṛthagvidhān |
vētti sarvēṣu bhūtēṣu tajjñānaṃ viddhi rājasam || 21 ||
yattu kṛtsnavadēkasmin kāryē saktamahaitukam |
atattvārthavadalpaṃ ca tattāmasamudāhṛtam || 22 ||
niyataṃ saṅgarahitam arāgadvēṣataḥ kṛtam |
aphalaprēpsunā karma yattatsāttvikamucyatē || 23 ||
yattu kāmēpsunā karma sāhaṅkārēṇa vā punaḥ |
kriyatē bahulāyāsaṃ tadrājasamudāhṛtam || 24 ||
anubandhaṃ kṣayaṃ hiṃsām anapēkṣya ca pauruṣam |
mōhādārabhyatē karma yattattāmasamucyatē || 25 ||
muktasaṅgō’nahaṃvādī dhṛtyutsāhasamanvitaḥ |
siddhyasiddhyōrnirvikāraḥ kartā sāttvika ucyatē || 26 ||
rāgī karmaphalaprēpsurlubdhō hiṃsātmakō’śuciḥ |
harṣaśōkānvitaḥ kartā rājasaḥ parikīrtitaḥ || 27 ||
ayuktaḥ prākṛtaḥ stabdhaḥ śaṭhō naiṣkṛtikō’lasaḥ |
viṣādī dīrghasūtrī ca kartā tāmasa ucyatē || 28 ||
buddhērbhēdaṃ dhṛtēścaiva guṇatastrividhaṃ śṛṇu |
prōcyamānam-aśēṣēṇa pṛthaktvēna dhanañjaya || 29 ||
pravṛttiṃ ca nivṛttiṃ ca kāryākāryē bhayābhayē |
bandhaṃ mōkṣaṃ ca yā vētti buddhiḥ sā pārtha sāttvikī || 30 ||
yayā dharmamadharmaṃ ca kāryaṃ cākāryamēva ca |
ayathāvatprajānāti buddhiḥ sā pārtha rājasī || 31 ||
adharmaṃ dharmamiti yā manyatē tamasāvṛtā |
sarvārthānviparītāṃśca buddhiḥ sā pārtha tāmasī || 32 ||
dhṛtyā yayā dhārayatē manaḥprāṇēndriyakriyāḥ |
yōgēnāvyabhicāriṇyā dhṛtiḥ sā pārtha sāttvikī || 33 ||
yayā tu dharmakāmārthān dhṛtyā dhārayatē’rjuna |
prasaṅgēna phalākāṅkṣī dhṛtiḥ sā pārtha rājasī || 34 ||
yayā svapnaṃ bhayaṃ śōkaṃ viṣādaṃ madamēva ca |
na vimuñcati durmēdhā dhṛtiḥ sā pārtha tāmasī || 35 ||
sukhaṃ tvidānīṃ trividhaṃ śṛṇu mē bharatarṣabha |
abhyāsādramatē yatra duḥkhāntaṃ ca nigacchati || 36 ||
yattadagrē viṣamiva pariṇāmē’mṛtōpamam |
tatsukhaṃ sāttvikaṃ prōktam-ātmabuddhiprasādajam || 37 ||
viṣayēndriyasaṃyōgādyattadagrē’mṛtōpamam |
pariṇāmē viṣamiva tatsukhaṃ rājasaṃ smṛtam || 38 ||
yadagrē cānubandhē ca sukhaṃ mōhanamātmanaḥ |
nidrālasyapramādōtthaṃ tattāmasamudāhṛtam || 39 ||
na tadasthi pṛthivyāṃ vā divi dēvēṣu vā punaḥ |
sattvaṃ prakṛtijairmuktaṃ yadēbhiḥ syāttribhirguṇaiḥ || 40 ||
brāhmaṇakṣatriyaviśāṃ śūdrāṇāṃ ca parantapa |
karmāṇi pravibhaktāni svabhāvaprabhavairguṇaiḥ || 41 ||
śamō damastapaḥ śaucaṃ kṣāntirārjavamēva ca |
jñānaṃ vijñānamāstikyaṃ brahmakarma svabhāvajam || 42 ||
śauryaṃ tējō dhṛtirdākṣyaṃ yuddhē cāpyapalāyanam |
dānamīśvarabhāvaśca kṣātraṃ karma svabhāvajam || 43 ||
kṛṣigaurakṣyavāṇijyaṃ vaiśyakarma svabhāvajam |
paricaryātmakaṃ karma śūdrasyāpi svabhāvajam || 44 ||
svē svē karmaṇyabhirataḥ saṃsiddhiṃ labhatē naraḥ |
svakarmanirataḥ siddhiṃ yathā vindati tacchṛṇu || 45 ||
yataḥ pravṛttirbhūtānāṃ yēna sarvamidaṃ tatam |
svakarmaṇā tamabhyarcya siddhiṃ vindati mānavaḥ || 46 ||
śrēyānsvadharmō viguṇaḥ paradharmātsvanuṣṭhitāt |
svabhāvaniyataṃ karma kurvannāpnōti kilbiṣam || 47 ||
sahajaṃ karma kauntēya sa dōṣamapi na tyajēt |
sarvārambhā hi dōṣēṇa dhūmēnnāgnirivāvṛtāḥ || 48 ||
asaktabuddhiḥ sarvatra jitātmā vigataspṛhaḥ |
naiṣkarmyasiddhiṃ paramāṃ saṃnyāsēnādhigacchati || 49 ||
siddhiṃ prāptō yathā brahma tathāpnōti nibōdha mē |
samāsēnaiiva kauntēya niṣṭhā jñānasya yā parā || 50 ||
buddhyā viśuddhayā yuktō dhṛtyātmānaṃ niyamya ca |
śabdādīnviṣayāṃstyaktvā rāgadvēṣau vyudasya ca || 51 ||
viviktasēvī laghvāśī yatavākkāyamānasaḥ |
dhyānayōgaparō nityaṃ vairāgyaṃ samupāśritaḥ || 52 ||
ahaṅkāraṃ balaṃ darpaṃ kāmaṃ krōdhaṃ parigraham |
vimuñcya nirmamaḥ śāntō brahmabhūyāya kalpatē || 53 ||
brahmabhūtaḥ prasannātmā na śōcati na kāṅkṣati |
samaḥ sarvēṣu bhūtēṣu madbhaktiṃ labhatē parām || 54 ||
bhaktyā māmabhijānāti yāvānyaścāsmi tattvataḥ |
tatō māṃ tattvatō jñātvā viśatē tadanantaram || 55 ||
sarvakarmāṇyapi sadā kurvāṇō madvyapāśrayaḥ |
matprasādādavāpnōti śāśvataṃ padamavyayam || 56 ||
cētasā sarvakarmāṇi mayi saṃnyasya matparaḥ |
buddhiyōgamupāśritya macciṭṭaḥ satataṃ bhava || 57 ||
macciṭṭaḥ sarvadurgāṇi matprasādāttariṣyasi |
atha cēttvamahaṅkārānna śrōṣyasi vinaṅkṣyasi || 58 ||
yadahaṅkāramāśritya na yōtsya iti manyasē |
mithyaiṣa vyavasāyastē prakṛtistvāṃ niyōxyati || 59 ||
svabhāvajēna kauntēya nibaddhaḥ svēna karmaṇā |
kartuṃ nēcchasi yanmōhāt kariṣyasyavaśō’pi tat || 60 ||
īśvaraḥ sarvabhūtānāṃ hṛddēśē’rjuna tiṣṭhati |
bhrāmayan sarvabhūtāni yantrārūḍhāni māyayā || 61 ||
tamēva śaraṇaṃ gaccha sarvabhāvēna bhārata |
tatprasādāt parāṃ śāntiṃ sthānaṃ prāpsyasi śāśvatam || 62 ||
iti tē jñānamākhyātaṃ guhyādguhyataraṃ mayā |
vimṛśyaitadaśēṣēṇa yathēcchasi tathā kuru || 63 ||
sarvaguhyatamaṃ bhūyaḥ śṛṇu mē paramaṃ vacaḥ |
iṣṭō’si mē dṛḍhamiti tatō vaxyāmi tē hitam || 64 ||
manmanā bhava madbhaktō madyājī māṃ namaskuru |
māmēvaiṣyasi satyaṃ tē pratijānē priyō’si mē || 65 ||
sarvadharmān parityajya māmēkaṃ śaraṇaṃ vraja |
ahaṃ tvā sarvapāpēbhyō mōxayiṣyāmi mā śucaḥ || 66 ||
idaṃ tē nātapas-kāya nābhaktāya kadācana |
na cāśuśrūṣavē vācyaṃ na ca māṃ yō’bhyasūyati || 67 ||
ya imaṃ paramaṃ guhyaṃ madbhaktēṣvabhidhāsyati |
bhaktiṃ mayi parāṃ kṛtvā māmēvaiṣyatyasaṃśayaḥ || 68 ||
na ca tasmānmanuṣyēṣu kaścinmē priyakṛttamaḥ |
bhavitā na ca mē tasmā danyaḥ priyatarō bhuvi || 69 ||
adhyēṣyatē ca ya imaṃ dharmyaṃ saṃvādamāvayōḥ |
jñānayajñēna tēnāham-iṣṭaḥ syāmiti mē matiḥ || 70 ||
śraddhāvānanasūyaśca śṛṇuyādapi yō naraḥ |
sō’pi muktaḥ śubhām̐llōkānprapnuyāt puṇyakarmaṇām || 71 ||
kaccidētacchrutaṃ pārtha tvayyaikāgrēṇa cētasā |
kaccid-ajñānasaṃmōhaḥ pranaṣṭastē dhanañjaya || 72 ||
arjuna uvāca |
naṣṭō mōhaḥ smṛtirlabdhā tvatprasādānmayācyuta |
sthitō’smi gatasaṃdēhaḥ kariṣyē vacanaṃ tava || 73 ||
sañjaya uvāca |
ityahaṃ vāsudēvasya pārthasya ca mahātmanaḥ |
saṃvādamimamaśrauṣam-adbhutaṃ rōmaharṣaṇam || 74 ||
vyāsaprasādācchrutavān-ētadguhyamahaṃ param |
yōgaṃ yōgēśvarāt kṛṣṇāt sākṣātkathayataḥ svayam || 75 ||
rājan saṃsmṛtya saṃsmṛtya saṃvādamimamadbhutam |
kēśavārjunayōḥ puṇyaṃ hṛṣyāmi ca muhurmuhuḥ || 76 ||
taccā saṃsmṛtya saṃsmṛtya rūpamatyadbhutaṃ harēḥ |
vismayō mē mahānrājan hṛṣyāmi ca punaḥ punaḥ || 77 ||
yatra yōgēśvaraḥ kṛṣṇō yatra pārthō dhanurdharaḥ |
tatra śrīrvijayō bhūtirdhruvā nītirmatirmama || 78 ||
ōṃ tatsaditi śrīmadbhagavadgītāsūpaniṣatsu brahmavidyāyāṃ yōgaśāstrē śrīkṛṣṇārjunasaṃvādē mōxasaṃnyāsayōgō nāmāṣṭādaśō’dhyāyaḥ ||