Bhagavad Gita Chapter 9 - Rajavidya Rajaguhya Yogam | భగవద్గీత - నవమోఽధ్యాయః (రాజవిద్యారాజగుహ్యయోగః)
Back to Stotras తిరిగి వెళ్ళండి

భగవద్గీత - నవమోఽధ్యాయః (రాజవిద్యారాజగుహ్యయోగః) Bhagavad Gita Chapter 9 - Rajavidya Rajaguhya Yogam

రాజవిద్యారాజగుహ్యయోగః

శ్రీభగవానువాచ |
ఇదం తు తే గుహ్యతమం ప్రవక్ష్యామ్యనసూయవే |
జ్ఞానం విజ్ఞానసహితం యజ్జ్ఞాత్వా మోక్ష్యసేఽశుభాత్ ॥ ౧ ॥


రాజవిద్యా రాజగుహ్యం పవిత్రమిదముత్తమమ్ |
ప్రత్యక్షావగమం ధర్మ్యం సుసుఖం కర్తుమవ్యయమ్ ॥ ౨ ॥


అశ్రద్దధానాః పురుషా ధర్మస్యాస్య పరంతప |
అప్రాప్య మాం నివర్తంతే మృత్యుసంసారవర్త్మని ॥ ౩ ॥


మయా తతమిదం సర్వం జగదవ్యక్తమూర్తినా |
మత్స్థాని సర్వభూతాని న చాహం తేష్వవస్థితః ॥ ౪ ॥


న చ మత్స్థాని భూతాని పశ్య మే యోగమైశ్వరమ్ |
భూతభృన్న చ భూతస్థో మమాత్మా భూతభావనః ॥ ౫ ॥


యథాకాశస్థితో నిత్యం వాయుః సర్వత్రగో మహాన్ |
తథా సర్వాణి భూతాని మత్స్థానీత్యుపధారయ ॥ ౬ ॥


సర్వభూతాని కౌంతేయ ప్రకృతిం యాంతి మామికామ్ |
కల్పక్షయే పునస్తాని కల్పాదౌ విసృజామ్యహమ్ ॥ ౭ ॥


ప్రకృతిం స్వామవష్టభ్య విసృజామి పునః పునః |
భూతగ్రామమిమం కృత్స్నమవశం ప్రకృతేర్వశాత్ ॥ ౮ ॥


న చ మాం తాని కర్మాణి నిబధ్నంతి ధనంజయ |
ఉదాసీనవదాసీనమసక్తం తేషు కర్మసు ॥ ౯ ॥


మయాధ్యక్షేణ ప్రకృతిః సూయతే సచరాచరమ్ |
హేతునానేన కౌంతేయ జగద్విపరివర్తతే ॥ ౧౦ ॥


అవజానంతి మాం మూఢా మానుషీం తనుమాశ్రితమ్ |
పరం భావమజానంతో మమ భూతమహేశ్వరమ్ ॥ ౧౧ ॥


మోఘాశా మోఘకర్మాణో మోఘజ్ఞానా విచేతసః |
రాక్షసీమాసురీం చైవ ప్రకృతిం మోహినీం శ్రితాః ॥ ౧౨ ॥


మహాత్మానస్తు మాం పార్థ దైవీం ప్రకృతిమాశ్రితాః |
భజంత్యనన్యమనసో జ్ఞాత్వా భూతాదిమవ్యయమ్ ॥ ౧౩ ॥


సతతం కీర్తయంతో మాం యతంతశ్చ దృఢవ్రతాః |
నమస్యంతశ్చ మాం భక్త్యా నిత్యయుక్తా ఉపాసతే ॥ ౧౪ ॥


జ్ఞానయజ్ఞేన చాప్యన్యే యజంతో మాముపాసతే |
ఏకత్వేన పృథక్త్వేన బహుధా విశ్వతోముఖమ్ ॥ ౧౫ ॥


అహం క్రతురహం యజ్ఞః స్వధాహమహమౌషధమ్ |
మంత్రోఽహమహమేవాజ్యమహమగ్నిరహం హుతమ్ ॥ ౧౬ ॥


పితాహమస్య జగతో మాతా ధాతా పితామహః |
వేద్యం పవిత్రమోంకార ఋక్సామ యజురేవ చ ॥ ౧౭ ॥


గతిర్భర్తా ప్రభుః సాక్షీ నివాసః శరణం సుహృత్ |
ప్రభవః ప్రలయః స్థానం నిధానం బీజమవ్యయమ్ ॥ ౧౮ ॥


తపామ్యహమహం వర్షం నిగృహ్ణామ్యుత్సృజామి చ |
అమృతం చైవ మృత్యుశ్చ సదసచ్చాహమర్జున ॥ ౧౯ ॥


త్రైవిద్యా మాం సోమపాః పూతపాపా యజ్ఞైరిష్ట్వా స్వర్గతిం ప్రార్థయంతే |
తే పుణ్యమాసాద్య సురేంద్రలోకమశ్నంతి దివ్యాందివి దేవభోగాన్ ॥ ౨౦ ॥


తే తం భుక్త్వా స్వర్గలోకం విశాలం క్షీణే పుణ్యే మర్త్యలోకం విశంతి |
ఏవం త్రయీధర్మమనుప్రపన్నా గతాగతం కామకామా లభంతే ॥ ౨౧ ॥


అనన్యాశ్చింతయంతో మాం యే జనాః పర్యుపాసతే |
తేషాం నిత్యాభియుక్తానాం యోగక్షేమం వహామ్యహమ్ ॥ ౨౨ ॥


యేఽప్యన్యదేవతా భక్తా యజంతే శ్రద్ధయాన్వితాః |
తేఽపి మామేవ కౌంతేయ యజంత్యవిధి పూర్వకమ్ ॥ ౨౩ ॥


అహం హి సర్వయజ్ఞానాం భోక్తా చ ప్రభురేవ చ |
న తు మామభిజానంతి తత్త్వేనాతశ్చ్యవంతి తే ॥ ౨౪ ॥


యాంతి దేవవ్రతా దేవాన్ పితౄన్ యాంతి పితృవ్రతాః |
భూతాని యాంతి భూతేజ్యా యాంతి మద్యాజినోఽపి మామ్ ॥ ౨౫ ॥


పత్రం పుష్పం ఫలం తోయం యో మే భక్త్యా ప్రయచ్ఛతి |
తదహం భక్త్యుపహృతమశ్నామి ప్రయతాత్మనః ॥ ౨౬ ॥


యత్కరోషి యదశ్నాసి యజ్జుహోషి దదాసి యత్ |
యత్తపస్యసి కౌంతేయ తత్కురుష్వ మదర్పణమ్ ॥ ౨౭ ॥


శుభాశుభఫలైరేవం మోక్ష్యసే కర్మబంధనైః |
సంన్యాసయోగయుక్తాత్మా విముక్తో మాముపైష్యసి ॥ ౨౮ ॥


సమోఽహం సర్వభూతేషు న మే ద్వేష్యోఽస్తి న ప్రియః |
యే భజంతి తు మాం భక్త్యా మయి తే తేషు చాప్యహమ్ ॥ ౨౯ ॥


అపి చేత్సుదురాచారో భజతే మామనన్యభాక్ |
సాధురేవ స మంతవ్యః సమ్యగ్వ్యవసితో హి సః ॥ ౩౦ ॥


క్షిప్రం భవతి ధర్మాత్మా శశ్వచ్ఛాంతిం నిగచ్ఛతి |
కౌంతేయ ప్రతిజానీహి న మే భక్తః ప్రణశ్యతి ॥ ౩౧ ॥


మాం హి పార్థ వ్యపాశ్రిత్య యేఽపి స్యుః పాపయోనయః |
స్త్రియో వైశ్యాస్తథా శూద్రాస్తేఽపి యాంతి పరాం గతిమ్ ॥ ౩౨ ॥


కిం పునర్బ్రాహ్మణాః పుణ్యా భక్తా రాజర్షయస్తథా |
అనిత్యమసుఖం లోకమిమం ప్రాప్య భజస్వ మామ్ ॥ ౩౩ ॥


మన్మనా భవ మద్భక్తో మద్యాజీ మాం నమస్కురు |
మామేవైష్యసి యుక్త్వైవమాత్మానం మత్పరాయణః ॥ ౩౪ ॥


ఓం తత్సదితి శ్రీమద్భగవద్గీతాసూపనిషత్సు బ్రహ్మవిద్యాయాం యోగశాస్త్రే శ్రీకృష్ణార్జునసంవాదే రాజవిద్యారాజగుహ్యయోగో నామ నవమోఽధ్యాయః ॥

Rajavidya Rajaguhya Yogam

śrībhagavānuvāca |
idaṃ tu tē guhyatamaṃ pravakṣyāmyanasūyavē |
jñānaṃ vijñānasahitaṃ yajjñātvā mōkṣyasē’śubhāt || 1 ||


rājavidyā rājaguhyaṃ pavitramidamuttamam |
pratyakṣāvagamaṃ dharmyaṃ susukhaṃ kartumavyayam || 2 ||


aśraddadhānāḥ puruṣā dharmasyāsya parantapa |
aprāpya māṃ nivartantē mṛtyusaṃsāravartmani || 3 ||


mayā tatamidaṃ sarvaṃ jagadavyaktamūrtinā |
matsthāni sarvabhūtāni na cāhaṃ tēṣvavasthitaḥ || 4 ||


na ca matsthāni bhūtāni paśya mē yōgamaiśvaram |
bhūtabhṛnna ca bhūtasthō mamātmā bhūtabhāvanaḥ || 5 ||


yathākāśasthitō niityaṃ vāyuḥ sarvatragō mahān |
tathā sarvāṇi bhūtāni matsthānītyupadhāraya || 6 ||


sarvabhūtāni kauntēya prakṛtiṃ yānti māmikām |
kalpakṣayē punastāni kalpādau visṛjāmyaham || 7 ||


prakṛtiṃ svāmavaṣṭabhya visṛjāmi punaḥ punaḥ |
bhūtagrāmamimaṃ kṛtsnamavaśaṃ prakṛtērvavaśāt || 8 ||


na ca māṃ tāni karmāṇi nibaḍhnanti dhanañjaya |
udāsīnavadāsīnamasaktaṃ tēṣu karmasu || 9 ||


mayāḍhyakṣēṇa prakṛtiḥ sūyatē sacarācaram |
hētunānēna kauntēya jagadviparivartatē || 10 ||


avajānanti māṃ mūḍhā mānuṣīṃ tanumāśritam |
paraṃ bhāvamajānāntō mama bhūtamahēśvaram || 11 ||


mōghāśā mōghakarmāṇō mōghajñānā vicētasaḥ |
rākṣasīmāsurīṃ caiva prakṛtiṃ mōhinīṃ śritāḥ || 12 ||


mahātmānastu māṃ pārtha daivīṃ prakṛtimāśritāḥ |
bhajantyananyamanasō jñātvā bhūtādimavyayam || 13 ||


satataṃ kīrtayantō māṃ yatantaśca dṛḍhavratāḥ |
namasyantaśca māṃ bhaktyā nityayuktā upāsatē || 14 ||


jñānayajñēna cāpyanyē yajantō māmupāsatē |
ēkatvēna pṛthaktvēna bahudhā viśvatōmukham || 15 ||


ahaṃ kraturahaṃ yajñaḥ svadhāhamahamauṣadham |
mantrō’hamahamēvājyamahamagnirahaṃ hutam || 16 ||


pitāhamasya jagatō mātā dhātā pitāmahaḥ |
vēdyaṃ pavitramōṅkāra ṛksāma yajurēva ca || 17 ||


gatirbhartā prabhuḥ sākṣī nivāsaḥ śaraṇaṃ suhṛt |
prabhavaḥ pralayaḥ sthānaṃ niḍhānaṃ bījamavyayam || 18 ||


tapāmyahamahaṃ varṣaṃ nigṛhṇāmyutsṛjāmi ca |
amṛtaṃ caiva mṛtyuśca sadasaccāhamarjuna || 19 ||


traividyā māṃ sōmapāḥ pūtapāpā yajñairiṣṭvā svargatiṃ prārthayantē |
tē puṇyamāsādya surēndralōkamaśnanti divyāndivi dēvabhōgān || 20 ||


tē taṃ bhuktvā svargalōkaṃ viśālaṃ kṣīṇē puṇyē martyalōkaṃ viśanti |
ēvaṃ trayīdharmamanuprapannā gatāgataṃ kāmakāmā labhantē || 21 ||


ananyāścintayantō māṃ yē janāḥ paryupāsatē |
tēṣāṃ niṭyābhiyuktānāṃ yōgakṣēmaṃ vahāmyaham || 22 ||


yē’pyanyadēvatā bhaktā yajantē śraddhayānvitāḥ |
tē’pi māmēva kauntēya yajantyavidhi pūrvakam || 23 ||


ahaṃ hi sarvayajñānāṃ bhōktā ca prabhurēva ca |
na tu māmabhijānanti tattvēnātaścyavanti tē || 24 ||


yānti dēvavratā dēvān pitṄnyānti pitṛvratāḥ |
bhūtāni yānti bhūtējyā yānti madyājinō’pi mām || 25 ||


patraṃ puṣpaṃ phalaṃ tōyaṃ yō mē bhaktyā prayacchati |
tadahaṃ bhaktyupahṛtamaśnāmi prayatātmanaḥ || 26 ||


yatkarōṣi yadaśnāsi yajjuhōṣi dadāsi yat |
yattapasyasi kauntēya tatkuruṣva madarpaṇam || 27 ||


śubhāśubhaphalairēvaṃ mōkṣyasē karmabandhanaiḥ |
saṃnyāsayōgayuktātmā vimuktō māmupaiṣyasi || 28 ||


samō’haṃ sarvabhūtēṣu na mē dvēṣyō’sti na priyaḥ |
yē bhajanti tu māṃ bhaktyā mayi tē tēṣu cāpyaham || 29 ||


api cēt sudurācārō bhajatē māmānanyabhāk |
sādhurēva sa mantavyaḥ samyagvyavasitō hi saḥ || 30 ||


kṣipraṃ bhavati dharmātmā śaśvacchāntiṃ nigacchati |
kauntēya pratijānīhi na mē bhaktaḥ praṇaśyati || 31 ||


māṃ hi pārtha vyapāśritya yē’pi syuḥ pāpayōnayaḥ |
striyō vaiśyāstathā śūdrāstē’pi yānti parāṃ gatim || 32 ||


kiṃ punarbrāhmaṇāḥ puṇyā bhaktā rājarṣayastathā |
anityamasukhaṃ lōkamimaṃ prāpya bhajasva mām || 33 ||


manmanā bhava madbhaktō madyājī māṃ namaskuru |
māmēvaiṣyasi yuktvaitavamātmānaṃ matparāyaṇaḥ || 34 ||


ōṃ tatsaditi śrīmad-bhagavadgītāsūpaniṣatsu brahmavidyāyāṃ yōgaśāstrē śrīkṛṣṇārjunasaṃvādē rājavidyārājaguhyayōgō nāma navamō’dhyāyaḥ ||