ఆత్మసంయమయోగః
శ్రీభగవానువాచ |
అనాశ్రితః కర్మఫలం కార్యం కర్మ కరోతి యః |
స సంన్యాసీ చ యోగీ చ న నిరగ్నిర్న చాక్రియః ॥ ౧ ॥
యం సంన్యాసమితి ప్రాహుర్యోగం తం విద్ధి పాండవ |
న హ్యసంన్యస్తసంకల్పో యోగీ భవతి కశ్చన ॥ ౨ ॥
ఆరురుక్షోర్మునేర్యోగం కర్మ కారణముచ్యతే |
యోగారూఢస్య తస్యైవ శమః కారణముచ్యతే ॥ ౩ ॥
యదా హి నేంద్రియార్థేషు న కర్మస్వనుషజ్జతే |
సర్వసంకల్పసంన్యాసీ యోగారూఢస్తదోచ్యతే ॥ ౪ ॥
ఉద్ధరేదాత్మనాత్మానం నాత్మానమవసాదయేత్ |
ఆత్మైవ హ్యాత్మనో బంధురాత్మైవ రిపురాత్మనః ॥ ౫ ॥
బంధురాత్మాత్మనస్తస్య యేనాత్మైవాత్మనా జితః |
అనాత్మనస్తు శత్రుత్వే వర్తేతాత్మైవ శత్రువత్ ॥ ౬ ॥
జితాత్మనః ప్రశాంతస్య పరమాత్మా సమాహితః |
శీతోష్ణసుఖదుఃఖేషు తథా మానాపమానయోః ॥ ౭ ॥
జ్ఞానవిజ్ఞానతృప్తాత్మా కూటస్థో విజితేంద్రియః |
యుక్త ఇత్యుచ్యతే యోగీ సమలోష్టాశ్మకాంచనః ॥ ౮ ॥
సుహృన్మిత్రార్యుదాసీనమధ్యస్థద్వేష్యబంధుషు |
సాధుష్వపి చ పాపేషు సమబుద్ధిర్విశిష్యతే ॥ ౯ ॥
యోగీ యుంజీత సతతమాత్మానం రహసి స్థితః |
ఏకాకీ యతచిత్తాత్మా నిరాశీరపరిగ్రహః ॥ ౧౦ ॥
శుచౌ దేశే ప్రతిష్ఠాప్య స్థిరమాసనమాత్మనః |
నాత్యుచ్ఛ్రితం నాతినీచం చైలాజినకుశోత్తరమ్ ॥ ౧౧ ॥
తత్రైకాగ్రం మనః కృత్వా యతచిత్తేంద్రియక్రియః |
ఉపవిశ్యాసనే యుంజ్యాద్యోగమాత్మవిశుద్ధయే ॥ ౧౨ ॥
సమం కాయశిరోగ్రీవం ధారయన్నచలం స్థిరః |
సంప్రేక్ష్య నాసికాగ్రం స్వం దిశశ్చానవలోకయన్ ॥ ౧౩ ॥
ప్రశాంతాత్మా విగతభీర్బ్రహ్మచారివ్రతే స్థితః |
మనః సంయమ్య మచ్చిత్తో యుక్త ఆసీత మత్పరః ॥ ౧౪ ॥
యుంజన్నేవం సదాత్మానం యోగీ నియతమానసః |
శాంతిం నిర్వాణపరమాం మత్సంస్థామధిగచ్ఛతి ॥ ౧౫ ॥
నాత్యశ్నతస్తు యోగోఽస్తి న చైకాంతమనశ్నతః |
న చాతిస్వప్నశీలస్య జాగ్రతో నైవ చార్జున ॥ ౧౬ ॥
యుక్తాహారవిహారస్య యుక్తచేష్టస్య కర్మసు |
యుక్తస్వప్నావబోధస్య యోగో భవతి దుఃఖహా ॥ ౧౭ ॥
యదా వినియతం చిత్తమాత్మన్యేవావతిష్ఠతే |
నిఃస్పృహః సర్వకామేభ్యో యుక్త ఇత్యుచ్యతే తదా ॥ ౧౮ ॥
యథా దీపో నివాతస్థో నేంగతే సోపమా స్మృతా |
యోగినో యతచిత్తస్య యుంజతో యోగమాత్మనః ॥ ౧౯ ॥
యత్రోపరమతే చిత్తం నిరుద్ధం యోగసేవయా |
యత్ర చైవాత్మనాత్మానం పశ్యన్నాత్మని తుష్యతి ॥ ౨౦ ॥
సుఖమాత్యంతికం యత్తద్బుద్ధిగ్రాహ్యమతీంద్రియమ్ |
వేత్తి యత్ర న చైవాయం స్థితశ్చలతి తత్త్వతః ॥ ౨౧ ॥
యం లబ్ధ్వా చాపరం లాభం మన్యతే నాధికం తతః |
యస్మిన్స్థితో న దుఃఖేన గురుణాపి విచాల్యతే ॥ ౨౨ ॥
తం విద్యాద్దుఃఖసంయోగవియోగం యోగసంజ్ఞితమ్ |
స నిశ్చయేన యోక్తవ్యో యోగోఽనిర్విణ్ణచేతసా ॥ ౨౩ ॥
సంకల్పప్రభవాన్కామాంస్త్యక్త్వా సర్వానశేషతః |
మనసైవేంద్రియగ్రామం వినియమ్య సమంతతః ॥ ౨౪ ॥
శనైః శనైరుపరమేద్బుద్ధ్యా ధృతిగృహీతయా |
ఆత్మసంస్థం మనః కృత్వా న కించిదపి చింతయేత్ ॥ ౨౫ ॥
యతో యతో నిశ్చరతి మనశ్చంచలమస్థిరమ్ |
తతస్తతో నియమ్యైతదాత్మన్యేవ వశం నయేత్ ॥ ౨౬ ॥
ప్రశాంతమనసం హ్యేనం యోగినం సుఖముత్తమమ్ |
ఉపైతి శాంతరజసం బ్రహ్మభూతమకల్మషమ్ ॥ ౨౭ ॥
యుంజన్నేవం సదాత్మానం యోగీ విగతకల్మషః |
సుఖేన బ్రహ్మసంస్పర్శమత్యంతం సుఖమశ్నుతే ॥ ౨౮ ॥
సర్వభూతస్థమాత్మానం సర్వభూతాని చాత్మని |
ఈక్షతే యోగయుక్తాత్మా సర్వత్ర సమదర్శనః ॥ ౨౯ ॥
యో మాం పశ్యతి సర్వత్ర సర్వం చ మయి పశ్యతి |
తస్యాహం న ప్రణశ్యామి స చ మే న ప్రణశ్యతి ॥ ౩౦ ॥
సర్వభూతస్థితం యో మాం భజత్యేకత్వమాస్థితః |
సర్వథా వర్తమానోఽపి స యోగీ మయి వర్తతే ॥ ౩౧ ॥
ఆత్మౌపమ్యేన సర్వత్ర సమం పశ్యతి యోఽర్జున |
సుఖం వా యది వా దుఃఖం స యోగీ పరమో మతః ॥ ౩౨ ॥
అర్జున ఉవాచ |
యోఽయం యోగస్త్వయా ప్రోక్తః సామ్యేన మధుసూదన |
ఏతస్యాహం న పశ్యామి చంచలత్వాత్స్థితిం స్థిరామ్ ॥ ౩౩ ॥
చంచలం హి మనః కృష్ణ ప్రమాథి బలవద్దృఢమ్ |
తస్యాహం నిగ్రహం మన్యే వాయోరివ సుదుష్కరమ్ ॥ ౩౪ ॥
శ్రీభగవానువాచ |
అసంశయం మహాబాహో మనో దుర్నిగ్రహం చలమ్ |
అభ్యాసేన తు కౌంతేయ వైరాగ్యేణ చ గృహ్యతే ॥ ౩౫ ॥
అసంయతాత్మనా యోగో దుష్ప్రాప ఇతి మే మతిః |
వశ్యాత్మనా తు యతతా శక్యోఽవాప్తుముపాయతః ॥ ౩౬ ॥
అర్జున ఉవాచ |
అయతిః శ్రద్ధయోపేతో యోగాచ్చలితమానసః |
అప్రాప్య యోగసంసిద్ధిం కాం గతిం కృష్ణ గచ్ఛతి ॥ ౩౭ ॥
కచ్చిన్నోభయవిభ్రష్టశ్ఛిన్నాభ్రమివ నశ్యతి |
అప్రతిష్ఠో మహాబాహో విమూఢో బ్రహ్మణః పథి ॥ ౩౮ ॥
ఏతన్మే సంశయం కృష్ణ ఛేత్తుమర్హస్యశేషతః |
త్వదన్యః సంశయస్యాస్య ఛేత్తా న హ్యుపపద్యతే ॥ ౩౯ ॥
శ్రీభగవానువాచ |
పార్థ నైవేహ నాముత్ర వినాశస్తస్య విద్యతే |
న హి కల్యాణకృత్కశ్చిద్దుర్గతిం తాత గచ్ఛతి ॥ ౪౦ ॥
ప్రాప్య పుణ్యకృతాం లోకానుషిత్వా శాశ్వతీః సమాః |
శుచీనాం శ్రీమతాం గేహే యోగభ్రష్టోఽభిజాయతే ॥ ౪౧ ॥
అథవా యోగినామేవ కులే భవతి ధీమతామ్ |
ఏతద్ధి దుర్లభతరం లోకే జన్మ యదీదృశమ్ ॥ ౪౨ ॥
తత్ర తం బుద్ధిసంయోగం లభతే పౌర్వదేహికమ్ |
యతతే చ తతో భూయః సంసిద్ధౌ కురునందన ॥ ౪౩ ॥
పూర్వాభ్యాసేన తేనైవ హ్రియతే హ్యవశోఽపి సః |
జిజ్ఞాసురపి యోగస్య శబ్దబ్రహ్మాతివర్తతే ॥ ౪౪ ॥
ప్రయత్రాద్యతమానస్తు యోగీ సంశుద్ధకిల్బిషః |
అనేకజన్మసంసిద్ధస్తతో యాతి పరాం గతిమ్ ॥ ౪౫ ॥
తపస్విభ్యోఽధికో యోగీ జ్ఞానిభ్యోఽపి మతోఽధికః |
కర్మిభ్యశ్చాధికో యోగీ తస్మాద్యోగీ భవార్జున ॥ ౪౬ ॥
యోగినామపి సర్వేషాం మద్గతేనాంతరాత్మనా |
శ్రద్ధావాన్భజతే యో మాం స మే యుక్తతమో మతః ॥ ౪౭ ॥
ఓం తత్సదితి శ్రీమద్భగవద్గీతాసూపనిషత్సు బ్రహ్మవిద్యాయాం యోగశాస్త్రే శ్రీకృష్ణార్జునసంవాదే ఆత్మసంయమయోగో నామ షష్ఠోఽధ్యాయః ॥
Atma Samyama Yogam
śrībhagavānuvāca |
anāśritaḥ karmaphalaṃ kāryaṃ karma karōti yaḥ |
sa saṃnyāsī ca yōgī ca na niragnirna cākriyaḥ || 1 ||
yaṃ saṃnyāsamiti prāhuryōgaṃ taṃ viddhi pāṇḍava |
na hyasaṃnyastasaṅkalpō yōgī bhavati kaścana || 2 ||
ārurukṣōrmunēryōgaṃ karma kāraṇamucyatē |
yōgārūḍhasya tasyaiva śamaḥ kāraṇamucyatē || 3 ||
yadā hi nēndriyārthēṣu na karmasvanuṣajjatē |
sarvasaṅkalpasaṃnyāsī yōgārūḍhastadōcyatē || 4 ||
uddharēdātmanātmānaṃ nātmānamavasādayēt |
ātmaiva hyātmanō bandhurātmaiva ripurātmanaḥ || 5 ||
bandhurātmātmanastasya yēnātmaivātmanā jitaḥ |
anātmanastu śatrutvē vartētātmāiva śatruvat || 6 ||
jitātmanaḥ praśāntasya paramātmā samāhitaḥ |
śītōṣṇasukhaduḥkhēṣu tathā mānāpamānayōḥ || 7 ||
jñānavijñānatṛptātmā kūṭasthō vijitēndriyaḥ |
yukta ityucyatē yōgī samalōṣṭāśmakāñcanaḥ || 8 ||
suhṛnmitrāryudāsīnamadhyasthadvēṣyabandhuṣu |
sādhuṣvapi ca pāpēṣu samabuddhirviśiṣyatē || 9 ||
ōgī yuñjīta satatamātmānaṃ rahasi sthitaḥ |
ēkākī yataciṭṭātmā nirāśīraparigrahaḥ || 10 ||
śucau dēśē pratiṣṭhāpya sthiramāsanamātmanaḥ |
nātyucchritaṃ nātinīcaṃ cailājinakuśōttaram || 11 ||
tatraikāgraṃ manaḥ kṛtvā yataciṭṭēndriyakriyaḥ |
upaviśyāsanē yuñjyādyōgamātmaviśuddhayē || 12 ||
samaṃ kāyaśirōgrīvaṃ dhārayannacalaṃ sthiraḥ |
saṃprēkṣya nāsikāgraṃ svaṃ diśaścānavalōkayan || 13 ||
praśāntātmā vigatabhīrbrahmacārivratē sthitaḥ |
manaḥ saṃyamya macciṭṭō yukta āsīta matparaḥ || 14 ||
yuñjannēvaṃ sadātmānaṃ yōgī niyatamānasaḥ |
śāntiṃ nirvāṇaparamāṃ matsaṃsthāmadhigacchati || 15 ||
nātyaśnatastu yōgō’sti na caikāntamanaśnataḥ |
na cātisvapnaśīlasya jāgratō naiva cārjuna || 16 ||
yuktāhāravihārasya yuktacēṣṭasya karmasu |
yuktasvapnāvabōdhasya yōgō bhavati duḥkhahā || 17 ||
yadā viniyataṃ cittātmātmanyēvāvatiṣṭhatē |
niḥspṛhaḥ sarvakāmēbhyō yukta ityucyatē tadā || 18 ||
yathā dīpō nivātasthō nēṅgatē sōpamā smṛtā |
yōginō yataciṭṭasya yuñjatō yōgamātmanaḥ || 19 ||
yatrauparamatē cittaṃ niruddhaṃ yōgasēvayā |
yatra caivātmanātmānaṃ paśyannātmani tuṣyati || 20 ||
sukhamātyantikaṃ yattadbuddhigrāhyamatīndriyam |
vētti yatra na caivāyaṃ sthitaścalati tattvataḥ || 21 ||
yaṃ labdhvā cāparaṃ lābhaṃ manyatē nādhikaṃ tataḥ |
yasminsthitaō na duḥkhēna guruṇāpi vicālyatē || 22 ||
taṃ vidyād-duḥkhasaṃyōgaviyōgaṃ yōgasaṃjñitam |
sa niścayēna yōktavyō yōgō’nirviṇṇacētasā || 23 ||
saṅkalpaprabhavānkāmāṃstyaktvā sarvānaśēṣataḥ |
manasaivēndriyagrāmaṃ viniyamya samantataḥ || 24 ||
śanaiḥ śanairuparamēdbuddhyā dhṛtigṛhītayā |
ātmasaṃsthaṃ manaḥ kṛtvā na kiñcidapi cintayēt || 25 ||
yatō yatō niścarati manaścañcalamasthiram |
tatastatō niyamyaitadātmanyēva vaśaṃ nayēt || 26 ||
praśāntamanasaṃ hyēnaṃ yōginaṃ sukhamuttamam |
upaiti śāntarajasaṃ brahmabhūtamakalmaṣam || 27 ||
yuñjannēvaṃ sadātmānaṃ yōgī vigatakalmaṣaḥ |
sukhēna brahmasaṃsparśamatyantaṃ sukhamāśnutē || 28 ||
sarvabhūtasthamātmānaṃ sarvabhūtāni cātmani |
īkṣatē yōgayuktātmā sarvatra samadarśanaḥ || 29 ||
yō māṃ paśyati sarvatra sarvaṃ ca mayi paśyati |
tasyāhaṃ na praṇaśyāmi sa ca mē na praṇaśyati || 30 ||
sarvabhūtasthitaṃ yō māṃ bhajatyēkatvamāsthitaḥ |
sarvathā vartamānō’pi sa yōgī mayi vartatē || 31 ||
ātmaupamyēna sarvatra samaṃ paśyati yō’rjuna |
sukhaṃ vā yadi vā duḥkhaṃ sa yōgī paramō mataḥ || 32 ||
arjuna uvāca |
yō’yaṃ yōgastvayā prōktaḥ sāmyēna madhusūdana |
ētasyāhaṃ na paśyāmi cañcalatvātsthitiṃ sthirām || 33 ||
cañcalaṃ hi manaḥ kṛṣṇa pramāthi balavaddṛḍham |
tasyāhaṃ nigrahaṃ manyē vāyōriva suduṣkaram || 34 ||
śrībhagavānuvāca |
asaṃśayaṃ mahābāhō manō durnigrahaṃ calam |
abhyāsēna tu kauntēya vairāgyēṇa ca gṛhyatē || 35 ||
asaṃyatātmanā yōgō duṣprāpa iti mē matiḥ |
vaśyātmanā tu yatatā śakyō’vāptumupāyataḥ || 36 ||
arjuna uvāca |
ayatiḥ śraddhayōpētō yōgāccalitamānasaḥ |
aprāpya yōgasaṃsiddhiṃ kāṃ gatiṃ kṛṣṇa gacchati || 37 ||
kaccinnōbhayavibhraṣṭaśchinnābhramiva naśyati |
apratiṣṭhō mahābāhō vimūḍhō brahmaṇaḥ pathi || 38 ||
ētanmē saṃśayaṃ kṛṣṇa chēttumarhasyaśēṣataḥ |
tvadanyaḥ saṃśayasyāsya chēttā na hyupapadyatē || 39 ||
śrībhagavānuvāca |
pārtha naivēha nāmutra vināśastasya vidyatē |
na hi kalyāṇakṛtkaściddurgatiṃ tāta gacchati || 40 ||
prāpya puṇyakṛtāṃ lōkānuṣitvā śāśvatīḥ samāḥ |
śucīnāṃ śrīmatāṃ gēhē yōgabhraṣṭō’bhijāyatē || 41 ||
athavā yōgināmēva kulē bhavati dhīmatām |
ētaddhi durlabhataraṃ lōkē janma yadīdṛśam || 42 ||
tatra taṃ buddhisamyōgaṃ labhatē paurvadēhikam |
yatatē ca tatō bhūyaḥ saṃsiddhau kurunandana || 43 ||
pūrvābhyāsēna tēnaiva hriyatē hyavaśō’pi saḥ |
jijñāsurapi yōgasya śabdabrahmātivartatē || 44 ||
prayatnādyatamānastu yōgī saṃśuddhakilbiṣaḥ |
anēkajanmasaṃsiddhastatō yāti parāṃ gatim || 45 ||
tapasvībhyō’dhikō yōgī jñānībhyō’pi matō’dhikaḥ |
karmībhyāścādhikō yōgī tasmādyōgī bhavārjuna || 46 ||
yōgināmapi sarvēṣāṃ madgatēnāntarātmanā |
śraddhāvānbhajatē yō māṃ sa mē yuktatamō mataḥ || 47 ||
ōṃ tatsaditi śrīmad-bhagavadgītāsūpaniṣatsu brahmavidyāyāṃ yōgaśāstrē śrīkṛṣṇārjunasaṃvādē ātmasaṃyamayōgō nāma ṣaṣṭhō’dhyāyaḥ ||