సాంఖ్యయోగః
సంజయ ఉవాచ |
తం తథా కృపయావిష్టమశ్రుపూర్ణాకులేక్షణమ్ |
విషీదంతమిదం వాక్యమువాచ మధుసూదనః ॥ ౧ ॥
శ్రీభగవానువాచ |
కుతస్త్వా కశ్మలమిదం విషమే సముపస్థితమ్ |
అనార్యజుష్టమస్వర్గ్యమకీర్తికరమర్జున ॥ ౨ ॥
క్లైబ్యం మా స్మ గమః పార్థ నైతత్త్వయ్యుపపద్యతే |
క్షుద్రం హృదయదౌర్బల్యం త్యక్త్వోత్తిష్ఠ పరంతప ॥ ౩ ॥
అర్జున ఉవాచ |
కథం భీష్మమహం సాంఖ్యే ద్రోణం చ మధుసూదన |
ఇషుభిః ప్రతియోత్స్యామి పూజార్హావరిసూదన ॥ ౪ ॥
గురూనహత్వా హి మహానుభావాన్ శ్రేయో భోక్తుం భైక్ష్యమపీహ లోకే |
హత్వార్థకామాంస్తు గురునిహైవ భుంజీయ భోగానరుధిరప్రదిగ్ధాన్ ॥ ౫ ॥
న చైతద్విద్మః కతరన్నో గరీయో యద్వా జయేమ యది వా నో జయేయుః |
యానేవ హత్వా న జిజీవిషామస్తేఽవస్థితాః ప్రముఖే ధార్తరాష్ట్రాః ॥ ౬ ॥
కార్పణ్యదోషోపహతస్వభావః పృచ్ఛామి త్వాం ధర్మసంమూఢచేతాః |
యచ్ఛ్రేయః స్యాన్నిశ్చితం బ్రూహి తన్మే శిష్యస్తేఽహం శాధి మాం త్వాం ప్రపన్నమ్ ॥ ౭ ॥
న హి ప్రపశ్యామి మమాపనుద్యాద్ యచ్ఛోకముచ్ఛోషణమింద్రియాణాం |
అవాప్య భూమావసపత్నమృద్ధం రాజ్యం సురాణామపి చాధిపత్యమ్ ॥ ౮ ॥
సంజయ ఉవాచ |
ఏవముక్త్వా హృషీకేశం గుడాకేశః పరంతప |
న యోత్స్య ఇతి గోవిందముక్త్వా తూష్ణీం బభూవ హ ॥ ౯ ॥
తమువాచ హృషీకేశః ప్రహసన్నివ భారత |
సేనయోరుభయోర్మధ్యే విషీదంతమిదం వచః ॥ ౧౦ ॥
శ్రీభగవానువాచ |
అశోచ్యానన్వశోచస్త్వం ప్రజ్ఞావాదాంశ్చ భాషసే |
గతాసూనగతాసూంశ్చ నానుశోచంతి పండితాః ॥ ౧౧ ॥
న త్వేవాహం జాతు నాసం న త్వం నేమే జనాధిపాః |
న చైవ న భవిష్యామః సర్వే వయమతః పరమ్ ॥ ౧౨ ॥
దేహినోఽస్మిన్యథా దేహే కౌమారం యౌవనం జరా |
తథా దేహాంతరప్రాప్తిర్ధీరస్తత్ర న ముహ్యతి ॥ ౧౩ ॥
మాత్రాస్పర్శాస్తు కౌంతేయ శీతోష్ణసుఖదుఃఖదాః |
ఆగమాపాయినోఽనిత్యాస్తాంస్తితిక్షస్వ భారత ॥ ౧౪ ॥
యం హి న వ్యథయంత్యేతే పురుషం పురుషర్షభ |
సమదుఃఖసుఖం ధీరం సోఽమృతత్వాయ కల్పతే ॥ ౧౫ ॥
నాసతో విద్యతే భావో నాభావో విద్యతే సతః |
ఉభయోరపి దృష్టోఽంతస్త్వనయోస్తత్త్వదర్శిభిః ॥ ౧౬ ॥
అవినాశి తు తద్విద్ధి యేన సర్వమిదం తతమ్ |
వినాశమవ్యయస్యాస్య న కశ్చిత్కర్తుమర్హతి ॥ ౧౭ ॥
అంతవంత ఇమే దేహా నిత్యస్యోక్తాః శరీరిణః |
అనాశినోఽప్రమేయస్య తస్మాద్యుధ్యస్వ భారత ॥ ౧౮ ॥
య ఏనం వేత్తి హంతారం యశ్చైనం మన్యతే హతమ్ |
ఉభౌ తౌ న విజానీతో నాయం హంతి న హన్యతే ॥ ౧౯ ॥
న జాయతే మ్రియతే వా కదాచిన్నాయం భూత్వా భవితా వా న భూయః |
అజో నిత్యః శాశ్వతోఽయం పురాణో న హన్యతే హన్యమానే శరీరే ॥ ౨౦ ॥
వేదావినాశినం నిత్యం య ఏనమజమవ్యయమ్ |
అథం స పురుషః పార్థ కం ఘాతయతి హంతి కమ్ ॥ ౨౧ ॥
వాసాంసి జీర్ణాని యథా విహాయ నవాని గృహ్ణాతి నరోఽపరాణి |
తథా శరీరాణి విహాయ జీర్ణాన్యన్యాని సంయాతి నవాని దేహీ ॥ ౨౨ ॥
నైనం ఛిందంతి శస్త్రాణి నైనం దహతి పావకః |
న చైనం క్లేదయంత్యాపో న శోషయతి మారుతః ॥ ౨౩ ॥
అచ్ఛేద్యోఽయమదాహ్యోఽయమక్లేద్యోఽశోష్య ఏవ చ |
నిత్యః సర్వగతః స్థాణురచలోఽయం సనాతనః ॥ ౨౪ ॥
అవ్యక్తోఽయమచింత్యోఽయమవికార్యోఽయముచ్యతే |
తస్మాదేవం విదిత్వైనం నానుశోచితుమర్హసి ॥ ౨౫ ॥
అథ చైనం నిత్యజాతం నిత్యం వా మన్యసే మృతమ్ |
తథాపి త్వం మహాబాహో నైవం శోచితుమర్హసి ॥ ౨౬ ॥
జాతస్య హి ధ్రువో మృత్యుర్ధ్రువం జన్మ మృతస్య చ |
తస్మాదపరిహార్యేఽర్థే న త్వం శోచితుమర్హసి ॥ ౨౭ ॥
అవ్యక్తాదీని భూతాని వ్యక్తమధ్యాని భారత |
అవ్యక్తనిధనాన్యేవ తత్ర కా పరిదేవనా ॥ ౨౮ ॥
ఆశ్చర్యవత్పశ్యతి కశ్చిదేనమాశ్చర్యవద్వదతి తథైవ చాన్యః |
ఆశ్చర్యవచ్చైనమన్యః శృణోతి శ్రుత్వాప్యేనం వేద న చైవ కశ్చిత్ ॥ ౨౯ ॥
దేహీ నిత్యమవధ్యోఽయం దేహే సర్వస్య భారత |
తస్మాత్సర్వాణి భూతాని న త్వం శోచితుమర్హసి ॥ ౩౦ ॥
స్వధర్మమపి చావేక్ష్య న వికంపితుమర్హసి |
ధర్మ్యాద్ధి యుద్ధాచ్ఛ్రేయోఽన్యత్ క్షత్రియస్య న విద్యతే ॥ ౩౧ ॥
యదృచ్ఛయా చోపపన్నం స్వర్గద్వారమపావృతమ్ |
సుఖినః క్షత్రియాః పార్థ లభంతే యుద్ధమీదృశమ్ ॥ ౩౨ ॥
అథ చేత్త్వమిమం ధర్మ్యం సంగ్రామం న కరిష్యసి |
తతః స్వధర్మం కీర్తిం చ హిత్వా పాపమవాప్స్యసి ॥ ౩౩ ॥
అకీర్తిం చాపి భూతాని కథయిష్యంతి తేఽవ్యయామ్ |
సంభావితస్య చాకీర్తిర్మరణాదతిరిచ్యతే ॥ ౩౪ ॥
భయాద్రణాదుపరతం మంస్యంతే త్వాం మహారథాః |
యేషాం చ త్వం బహుమతో భూత్వా యాస్యసి లాఘవమ్ ॥ ౩౫ ॥
అవాచ్యవాదాంశ్చ బహూన్వదిష్యంతి తవాహితాః |
నిందంతస్తవ సామర్థ్యం తతో దుఃఖతరం ను కిమ్ ॥ ౩౬ ॥
హతో వా ప్రాప్స్యసి స్వర్గం జిత్వా వా భోక్ష్యసే మహీమ్ |
తస్మాదుత్తిష్ఠ కౌంతేయ యుద్ధాయ కృతనిశ్చయః ॥ ౩౭ ॥
సుఖదుఃఖే సమే కృత్వా లాభాలాభౌ జయాజయౌ |
తతో యుద్ధాయ యుజ్యస్వ నైవం పాపమవాప్స్యసి ॥ ౩౮ ॥
ఏషా తేఽభిహితా సాంఖ్యే బుద్ధిర్యోగే త్విమాం శృణు |
బుద్ధ్యా యుక్తో యయా పార్థ కర్మబంధం ప్రహాస్యసి ॥ ౩౯ ॥
నేహాభిక్రమనాశోఽస్తి ప్రత్యవాయో న విద్యతే |
స్వల్పమప్యస్య ధర్మస్య త్రాయతే మహతో భయాత్ ॥ ౪౦ ॥
వ్యవసాయాత్మికా బుద్ధిరేకేహ కురునందన |
బహుశాఖా హ్యనంతాశ్చ బుద్ధయోఽవ్యవసాయినామ్ ॥ ౪౧ ॥
యామిమాం పుష్పితాం వాచం ప్రవదంత్యవిపశ్చితః |
వేదవాదరతాః పార్థ నాన్యదస్తీతి వాదినః ॥ ౪౨ ॥
కామాత్మానః స్వర్గపరా జన్మకర్మఫలప్రదామ్ |
క్రియావిశేషబహులాం భోగైశ్వర్యగతిం ప్రతి ॥ ౪౩ ॥
భోగైశ్వర్యప్రసక్తానాం తయాపహృతచేతసామ్ |
వ్యవసాయాత్మికా బుద్ధిః సమాధౌ న విధీయతే ॥ ౪౪ ॥
త్రైగుణ్యవిషయా వేదా నిస్త్రైగుణ్యో భవార్జున |
నిర్ద్వంద్వో నిత్యసత్త్వస్థో నిర్యోగక్షేమ ఆత్మవాన్ ॥ ౪౫ ॥
యావానర్థ ఉదపానే సర్వతః సంప్లుతోదకే |
తావాన్సర్వేషు వేదేషు బ్రాహ్మణస్య విజానతః ॥ ౪౬ ॥
కర్మణ్యేవాధికారస్తే మా ఫలేషు కదాచన |
మా కర్మఫలహేతుర్భూర్మా తే సంగోఽస్త్వకర్మణి ॥ ౪౭ ॥
యోగస్థః కురు కర్మాణి సంగం త్యక్త్వా ధనంజయ |
సిద్ధ్యసిద్ధ్యోః సమో భూత్వా సమత్వం యోగ ఉచ్యతే ॥ ౪౮ ॥
దూరేణ హ్యవరం కర్మ బుద్ధియోగాద్ధనంజయ |
బుద్ధౌ శరణమన్విచ్ఛ కృపణాః ఫలహేతవః ॥ ౪౯ ॥
బుద్ధియుక్తో జహాతీహ ఉభే సుకృతదుష్కృతే |
తస్మాద్యోగాయ యుజ్యస్వ యోగః కర్మసు కౌశలమ్ ॥ ౫౦ ॥
కర్మజం బుద్ధియుక్తా హి ఫలం త్యక్త్వా మనీషిణః |
జన్మబంధవినిర్ముక్తాః పదం గచ్ఛంత్యనామయమ్ ॥ ౫౧ ॥
యదా తే మోహకలిలం బుద్ధిర్వ్యతితరిష్యతి |
తదా గంతాసి నిర్వేదం శ్రోతవ్యస్య శ్రుతస్య చ ॥ ౫౨ ॥
శ్రుతివిప్రతిపన్నా తే యదా స్థాస్యతి నిశ్చలా |
సమాధావచలా బుద్ధిస్తదా యోగమవాప్స్యసి ॥ ౫౩ ॥
అర్జున ఉవాచ |
స్థితప్రజ్ఞస్య కా భాషా సమాధిస్థస్య కేశవ |
స్థితధీః కిం ప్రభాషేత కిమాసీత వ్రజేత కిమ్ ॥ ౫౪ ॥
శ్రీభగవానువాచ |
ప్రజహాతి యదా కామాన్సర్వాన్పార్థ మనోగతాన్ |
ఆత్మన్యేవాత్మనా తుష్టః స్థితప్రజ్ఞస్తదోచ్యతే ॥ ౫౫ ॥
దుఃఖేష్వనుద్విగ్నమనాః సుఖేషు విగతస్పృహః |
వీతరాగభయక్రోధః స్థితధీర్మునిరుచ్యతే ॥ ౫౬ ॥
యః సర్వత్రానభిస్నేహస్తత్తత్ప్రాప్య శుభాశుభమ్ |
నాభినందతి న ద్వేష్టి తస్య ప్రజ్ఞా ప్రతిష్ఠితా ॥ ౫౭ ॥
యదా సంహరతే చాయం కూర్మోఽంగానీవ సర్వశః |
ఇంద్రియాణీంద్రియార్థేభ్యస్తస్య ప్రజ్ఞా ప్రతిష్ఠితా ॥ ౫౮ ॥
విషయా వినివర్తంతే నిరాహారస్య దేహినః |
రసవర్జం రసోఽపయస్య పరం దృష్ట్వా నివర్తతే ॥ ౫౯ ॥
యతతో హ్యపి కౌంతేయ పురుషస్య విపశ్చితః |
ఇంద్రియాణి ప్రమాథీని హరంతి ప్రసభం మనః ॥ ౬౦ ॥
తాని సర్వాణి సంయమ్య యుక్త ఆసీత మత్పరః |
వశే హి యస్యేంద్రియాణి తస్య ప్రజ్ఞా ప్రతిష్ఠితా ॥ ౬౧ ॥
ధ్యాయతో విషయాన్పుంసః సంగస్తేషూపజాయతే |
సంగాత్సంజాయతే కామః కామాత్క్రోధోఽభిజాయతే ॥ ౬౨ ॥
క్రోధాద్భవతి సంమోహః సంమోహాత్స్మృతివిభ్రమః |
స్మృతిభ్రంశాద్బుద్ధినాశో బుద్ధినాశాత్ప్రణశ్యతి ॥ ౬౩ ॥
రాగద్వేషవిముక్తైస్తు విషయానింద్రియైశ్చరన్ |
ఆత్మవశ్యైర్విధేయాత్మా ప్రసాదమధిగచ్ఛతి ॥ ౬౪ ॥
ప్రసాదే సర్వదుఃఖానాం హానిరస్యోపజాయతే |
ప్రసన్నచేతసో హ్యాశు బుద్ధిః పర్యవతిష్ఠతే ॥ ౬౫ ॥
నాస్తి బుద్ధిరయుక్తస్య న చాయుక్తస్య భావనా |
న చాభావయతః శాంతిరశాంతస్య కుతః సుఖమ్ ॥ ౬౬ ॥
ఇంద్రియాణాం హి చరతాం యన్మనోఽనువిధీయతే |
తదస్య హరతి ప్రజ్ఞాం వాయుర్నావమివాంభసి ॥ ౬౭ ॥
తస్మాద్యస్య మహాబాహో నిగృహీతాని సర్వశః |
ఇంద్రియాణీంద్రియార్థేభ్యస్తస్య ప్రజ్ఞా ప్రతిష్ఠితా ॥ ౬౮ ॥
యా నిశా సర్వభూతానాం తస్యాం జాగర్తి సంయమీ |
యస్యాం జాగ్రతి భూతాని సా నిశా పశ్యతో మునేః ॥ ౬౯ ॥
ఆపూర్యమాణమచలప్రతిష్ఠం సముద్రమాపః ప్రవిశంతి యద్వత్ |
తద్వత్కామా యం ప్రవిశంతి సర్వే స శాంతిమాప్నోతి న కామకామీ ॥ ౭౦ ॥
విహాయ కామాన్యః సర్వాన్పుమాంశ్చరతి నిఃస్పృహః |
నిర్మమో నిరహంకారః స శాంతిమధిగచ్ఛతి ॥ ౭౧ ॥
ఏషా బ్రాహ్మీ స్థితిః పార్థ నైనాం ప్రాప్య విముహ్యతి |
స్థిత్వాస్యామంతకాలేఽపి బ్రహ్మనిర్వాణమృచ్ఛతి ॥ ౭౨ ॥
ఓం తత్సదితి శ్రీమద్భగవద్గీతాసూపనిషత్సు బ్రహ్మవిద్యాయాం యోగశాస్త్రే శ్రీకృష్ణార్జునసంవాదే సాంఖ్యయోగో నామ ద్వితీయోఽధ్యాయః ॥
Sankhya Yogam
sañjaya uvāca |
taṃ tathā kṛpayāviṣṭamaśrupūrṇākulēkṣaṇam |
viṣīdantamidaṃ vākyamuvāca madhusūdanaḥ || 1 ||
śrībhagavānuvāca |
kutastvā kaśmalamidaṃ viṣamē samupasthitam |
anāryajuṣṭamasvargyamakīrtikaramarjuna || 2 ||
klaibyaṃ mā sma gamaḥ pārtha naitattvayyupapadyatē |
kṣudraṃ hṛdayadaurbalyaṃ tyaktvōttiṣṭha parantapa || 3 ||
arjuna uvāca |
kathaṃ bhīṣmamahaṃ sāṅkhyē drōṇaṃ ca madhusūdana |
iṣubhiḥ pratiyōtsyāmi pūjārhāvarisūdana || 4 ||
gurūnahatvā hi mahānubhāvān śrēyō bhōktuṃ bhaikṣyamapīha lōkē |
hatvārthakāmāṃstu gurūnihaiya bhuñjīya bhōgāna rudhirapradigdhān || 5 ||
na caitadvidmaḥ katarannō garīyō yadvā jayēma yadi vā nō jayēyuḥ |
yānēva hatvā na jijīviṣāmastē’vasthitāḥ pramukhē dhārtarāṣṭrāḥ || 6 ||
kārpaṇyadōṣōpahatasvabhāvaḥ pṛcchāmi tvāṃ dharmasammūḍhacētasaḥ |
yacchrēyaḥ syānniścitaṃ brūhi tanmē śiṣyastē’haṃ śādhi māṃ tvāṃ prapannam || 7 ||
na hi prapaśyāmi mamāpanudyād yacchōkamucchōṣaṇamindriyāṇām |
avāpya bhūmāvasapatnamṛddhaṃ rājyaṃ surāṇāmapi cādhipatyam || 8 ||
sañjaya uvāca |
ēvamuxtvā hṛṣīkēśaṃ guḍākēśaḥ parantapa |
na yōtsya iti gōvindamuxtvā tūṣṇīṃ babhūva ha || 9 ||
tamuvāca hṛṣīkēśaḥ prahasanniva bhārata |
sēnayōrubhayōrmadhyē viṣīdantamidaṃ vacaḥ || 10 ||
śrībhagavānuvāca |
aśōcyānanvaśōcastvaṃ prajñāvādāṃśca bhāṣasē |
gatāsūnagatāsūṃśca nānuśōcanti paṇḍitāḥ || 11 ||
na tvēvāhaṃ jātu nāsaṃ na tvaṃ nēmē janādhipāḥ |
na caiva na bhaviṣyāmaḥ sarvē vayamataḥ param || 12 ||
dēhinō’sminyathā dēhē kaumāraṃ yauvanaṃ jarā |
tathā dēhāntaraprāptirdhīrastatra na muhyati || 13 ||
mātrāsparśāstu kauntēya śītōṣṇasukhaduḥkhadāḥ |
āgamāpāyinō’nityāstāṃstitixasva bhārata || 14 ||
yaṃ hi na vyathayantyētē puruṣaṃ puruṣarṣabha |
samaduḥkhasukhaṃ dhīraṃ sō’mṛtatvāya kalpatē || 15 ||
nāsatō vidyatē bhāvō nābhāvō vidyatē sataḥ |
ubhayōrapi dṛṣṭō’ntastvanayōstattvadarśibhiḥ || 16 ||
avināśi tu tadviddhi yēna sarvamidaṃ tatam |
vināśamavyayasyāsya na kaścitkartumarhati || 17 ||
antavanta imē dēhā nityasyōktāḥ śarīriṇaḥ |
anāśinō’pramēyasya tasmādyudhyasva bhārata || 18 ||
ya ēnaṃ vētti hantāraṃ yaścainaṃ manyatē hatam |
ubhau tau na vijānītō nāyaṃ hanti na hanyatē || 19 ||
na jāyatē mriyatē vā kadācinnāyaṃ bhūtvā bhavitā vā na bhūyaḥ |
ajō nityaḥ śāśvatō’yaṃ purāṇō na hanyatē hanyamānē śarīrē || 20 ||
vēdāvināśinaṃ nityaṃ ya ēnamajamavyayam |
athaṃ sa puruṣaḥ pārtha kaṃ ghātayati hanti kam || 21 ||
vāsāṃsi jīrṇāni yathā vihāya navāni gṛhṇāti narō’parāṇi |
tathā śarīrāṇi vihāya jīrṇānyanyāni saṃyāti navāni dēhī || 22 ||
nainaṃ chindanti śastrāṇi nainaṃ dahati pāvakaḥ |
na cainaṃ klēdayantyāpō na śōṣayati mārutaḥ || 23 ||
acchēdyō’yamadāhyō’yamaklēdyō’śōṣya ēva ca |
nityaḥ sarvagaḥ sthāṇuracalō’yaṃ sanātanaḥ || 24 ||
avyaktō’yamacintyō’yamavikāryō’yamucyatē |
tasmādēvaṃ viditvainaṃ nānuśōcitumarhasi || 25 ||
atha cainaṃ nityajātaṃ nityaṃ vā manyasē mṛtam |
tathāpi tvaṃ mahābāhō naivaṃ śōcitumarhasi || 26 ||
jātasya hi dhruvō mṛtyurdhruvaṃ janma mṛtasya ca |
tasmādaparihāryē’rthē na tvaṃ śōcitumarhasi || 27 ||
avyaktādīni bhūtāni vyaktamadhyāni bhārata |
avyaktanidhanānyēva tatra kā paridēvanā || 28 ||
āścaryavatpaśyati kaściddēnamāścaryavadvadati tathaiva cānyaḥ |
āścaryavaccainamanyaḥ śṛṇōti śrutvāpyēnaṃ vēda na caiva kaścit || 29 ||
dēhī nityamavadhyō’yaṃ dēhē sarvasya bhārata |
tasmātsarvāṇi bhūtāni na tvaṃ śōcitumarhasi || 30 ||
svadharmamapi cāvēxya na vikaṃpitumarhasi |
dharmyāddhi yuddhācchrēyō’nyat kṣatriyasya na vidyatē || 31 ||
yadṛcchayā cōpapannaṃ svargadvāramapāvṛtam |
sukhinaḥ kṣatriyāḥ pārtha labhaṇtē yuddhāmīdṛśam || 32 ||
atha cēttvamimaṃ dharmyaṃ saṅgrāmaṃ na kariṣyasi |
tataḥ svadharmaṃ kīrtiṃ ca hitvā pāpamavāpsyasi || 33 ||
akīrtiṃ cāpi bhūtāni kathayiṣyanti tē’vyayām |
saṃbhāvitasya cākīrtirmaraṇādatiricyatē || 34 ||
bhayādraṇāduparataṃ maṃsyantē tvāṃ mahārathāḥ |
yēṣāṃ ca tvaṃ bahumatō bhūtvā yāsyasi lāghavam || 35 ||
avācyavādāṃśca bahūn vadiṣyanti tavāhitāḥ |
niṇdaṇtastava sāmarthyaṃ tatō duḥkhataraṃ nu kim || 36 ||
hatō vā prāpsyasi svargaṃ jitvā vā bhōxyasē mahīm |
tasmāduvittiṣṭha kauntēya yuddhāya kṛtaniścayaḥ || 37 ||
sukhaduḥkhē samē kṛtvā lābhālābhau jayājayau |
tatō yuddhāya yujyasva naivaṃ pāpamavāpsyasi || 38 ||
ēṣā tē’bhihitā sāṅkhyē buddhiryōgē tviṃmāṃ śṛṇu |
buddhyā yuxtō yayā pārtha karmabandhaṃ prahāsyasi || 39 ||
nēhābhikramanāśō’sti pratyavāyō na vidyatē |
svalpampyasyā dharmasyā trāyatē mahatō bhayāt || 40 ||
vyavasāyātmikā buddhirēkēha kurunaṇdana |
bahuśākhā hyanaṇtāśca buddhayō’vyavasāyinām || 41 ||
yāmimāṃ puṣpitāṃ vācaṃ pravadaṇtyavipaścitaḥ |
vēdavādaratāḥ pārtha nānyadastīti vādinaḥ || 42 ||
kāmātmānaḥ svargaparā janmakarmaphalapradām |
kriyāviśēṣabahulāṃ bhōgaiśvaryagatiṃ prati || 43 ||
bhōgaiśvaryaprasaktānāṃ tayāpahṛtacētasām |
vyavasāyātmikā buddhiḥ samādhau na vidhīyatē || 44 ||
traiguṇyaviṣayā vēdā nistraiguṇyō bhavārjuna |
nirdvaṇdvō nityasattvasthō niryōgaxēma ātmavān || 45 ||
yāvānanthō udapānē sarvataḥ saṃplutōdakē |
tāvānsarvēṣu vēdēṣu brāhmaṇasya vijānataḥ || 46 ||
karmaṇyēvādhikārastē mā phalēṣu kadācana |
mā karmaphalahēturbhūrmā tē saṅgō’stvakarmaṇi || 47 ||
yōgasthaḥ kuru karmāṇi saṅgaṃ tyaktvā dhanañjaya |
siddhyasiddhyōḥ samō bhūtvā samatvaṃ yōga ucyatē || 48 ||
dūrēṇa hyavaraṃ karma buddhiyōgād dhanañjaya |
buddhau śaraṇamanviccha kṛpaṇāḥ phalahētavaḥ || 49 ||
buddhiyuxtō jahātīha ubhē sukṛtaduṣkṛtē |
tasmādyōgāya yujyasva yōgaḥ karmasu kauśalam || 50 ||
karmajaṃ buddhiyuxtā hi phalaṃ tyaktvā manīṣiṇaḥ |
janmabandhavinirmuxtāḥ padaṃ gacchantyanāmayam || 51 ||
yadā tē mōhakalilaṃ buddhirvyatitariṣyati |
tadā gaṇtāsi nirvēdaṃ śrōtavyasya śrutasya ca || 52 ||
śrutivipratipaṇnā tē yadā stthāsyati niścalā |
samādhāvacalā buddhistadā yōgamavāpsyasi || 53 ||
arjuna uvāca |
stthitaprajñasya kā bhāṣā samādhisthasya kēśava |
stthitadhīḥ kiṃ prabhāṣēta kimāsīta vrajēta kim || 54 ||
śrībhagavānuvāca |
prajahāti yadā kāmānsarvānpārtha manōgatān |
ātmanyēvātmanā tuṣṭaḥ stthitaprajñastadōcyatē || 55 ||
duḥkhēṣvanudvignamanāḥ sukhēṣu vigataspṛhaḥ |
vītarāgabha yakrōdhaḥ stthitadhīrmunirucyatē || 56 ||
yaḥ sarvatrānabhisnēhastattatprāpya śubhāśubham |
nābhinandati na dvēṣṭi tasya prajñā pratiṣṭhitā || 57 ||
yadā saṃharatē cāyaṃ kūrmō’ṅgānīva sarvaśaḥ |
indriyāṇīndriyārthēbhyastasya prajñā pratiṣṭhitā || 58 ||
viṣayā vinivartaṇtē nirāhārasya dēhinaḥ |
rasavarjaṃ rasō’pyasya paraṃ dṛṣṭvā nivartatē || 59 ||
yatatō hyapi kauntēya puruṣasya vipaścitaḥ |
indriyāṇi pramāthīni haraṇti prasabhaṃ manaḥ || 60 ||
tāni sarvāṇi saṃyamya yuxta āsīta matparaḥ |
vaśē hi yasyēndriyāṇi tasya prajñā pratiṣṭhitā || 61 ||
dhyāyatō viṣayānpumsaḥ saṅgastēṣūpajāyatē |
saṅgātsañjāyatē kāmaḥ kāmātkrōdhō’bhijāyatē || 62 ||
krōdhādbhavati saṃmōhaḥ saṃmōhātsmṛtivibhramaḥ |
smṛtibhraṃśādbuddhināśō buddhināśātpraṇaśyati || 63 ||
rāgadvēṣavimuxtaistu viṣayānindriyaiścaran |
ātmavaśyairvidhēyātmā prasādamadhigacchati || 64 ||
prasādē sarvaduḥkhānāṃ hānirasyōpajāyatē |
prasaṇṇacētasō hyāśu buddhiḥ paryavatiṣṭhatē || 65 ||
nāsti buddhirayuxtasya na cāyuxtasya bhāvanā |
na cābhāvayataḥ śāntiraśāntasya kutaḥ sukham || 66 ||
indriyāṇāṃ hi caratāṃ yanmanō’nuvidhīyatē |
tadasya harati prajñāṃ vāyurnāvamivāṃbhasi || 67 ||
tasmādyasya mahābāhō nigṛhītāni sarvaśaḥ |
indriyāṇīndriyārthēbhyastasya prajñā pratiṣṭhitā || 68 ||
yā niśā sarvabhūtānāṃ tasyāṃ jāgaṛti saṃyamī |
yasyāṃ jāgrati bhūtāni sā niśā paśyatō munēḥ || 69 ||
āpūryamāṇamacalapratiṣṭhaṃ samudramāpaḥ praviśaṇti yadvat |
tadvatkāmā yaṃ praviśaṇti sarvē sa śāntimāpnōti na kāmakāmī || 70 ||
vihāya kāmānyaḥ sarvānpumāṃścarati niḥspṛhaḥ |
nirmamō nirahaṅkāraḥ sa śāntimadhigacchati || 71 ||
ēṣā brāhmī stthitiḥ pārtha naināṃ prāpya vimuhyati |
stthitvāsyāmanta-kālē’pi brahmanirvāṇamṛcchati || 72 ||
ōṃ tatsaditi śrīmad-bhagavadgītāsūpaniṣatsu brahmavidyāyāṃ yōgaśāstrē śrīkṛṣṇārjunasaṃvādē sāṅkhyayōgō nāma dwitīyō’dhyāyaḥ ||