Bhagavad Gita Chapter 14 - Gunatraya Vibhaga Yogam | భగవద్గీత - చతుర్దశోఽధ్యాయః (గుణత్రయవిభాగయోగః)
Back to Stotras తిరిగి వెళ్ళండి

భగవద్గీత - చతుర్దశోఽధ్యాయః (గుణత్రయవిభాగయోగః) Bhagavad Gita Chapter 14 - Gunatraya Vibhaga Yogam

గుణత్రయవిభాగయోగః

అథ చతుర్దశోఽధ్యాయః |

శ్రీభగవానువాచ |
పరం భూయః ప్రవక్ష్యామి జ్ఞానానాం జ్ఞానముత్తమమ్ |
యజ్జ్ఞాత్వా మునయః సర్వే పరాం సిద్ధిమితో గతాః ॥ ౧ ॥


ఇదం జ్ఞానముపాశ్రిత్య మమ సాధర్మ్యమాగతాః |
సర్గేఽపి నోపజాయంతే ప్రలయే న వ్యథంతి చ ॥ ౨ ॥


మమ యోనిర్మహద్బ్రహ్మ తస్మిన్గర్భం దధామ్యహమ్ |
సంభవః సర్వభూతానాం తతో భవతి భారత ॥ ౩ ॥


సర్వయోనిషు కౌంతేయ మూర్తయః సంభవంతి యాః |
తాసాం బ్రహ్మ మహద్యోనిరహం బీజప్రదః పితా ॥ ౪ ॥


సత్త్వం రజస్తమ ఇతి గుణాః ప్రకృతిసంభవాః |
నిబధ్నంతి మహాబాహో దేహే దేహినమవ్యయమ్ ॥ ౫ ॥


తత్ర సత్త్వం నిర్మలత్వాత్ప్రకాశకమనామయమ్ |
సుఖసంగేన బధ్నాతి జ్ఞానసంగేన చానఘ ॥ ౬ ॥


రజో రాగాత్మకం విద్ధి తృష్ణాసంగసముద్భవమ్ |
తన్నిబధ్నాతి కౌంతేయ కర్మసంగేన దేహినమ్ ॥ ౭ ॥


తమస్త్వజ్ఞానజం విద్ధి మోహనం సర్వదేహినామ్ |
ప్రమాదాలస్యనిద్రాభిస్తన్నిబధ్నాతి భారత ॥ ౮ ॥


సత్త్వం సుఖే సంజయతి రజః కర్మణి భారత |
జ్ఞానమావృత్య తు తమః ప్రమాదే సంజయత్యుత ॥ ౯ ॥


రజస్తమశ్చాభిభూయ సత్త్వం భవతి భారత |
రజః సత్త్వం తమశ్చైవ తమః సత్త్వం రజస్తథా ॥ ౧౦ ॥


సర్వద్వారేషు దేహేఽస్మిన్ప్రకాశ ఉపజాయతే |
జ్ఞానం యదా తదా విద్యాద్వివృద్ధం సత్త్వమిత్యుత ॥ ౧౧ ॥


లోభః ప్రవృత్తిరారంభః కర్మణామశమః స్పృహా |
రజస్యేతాని జాయంతే వివృద్ధే భరతర్షభ ॥ ౧౨ ॥


అప్రకాశోఽప్రవృత్తిశ్చ ప్రమాదో మోహ ఏవ చ |
తమస్యేతాని జాయంతే వివృద్ధే కురునందన ॥ ౧౩ ॥


యదా సత్త్వే ప్రవృద్ధే తు ప్రలయం యాతి దేహభృత్ |
తదోత్తమవిదాం లోకానమలాన్ప్రతిపద్యతే ॥ ౧౪ ॥


రజసి ప్రలయం గత్వా కర్మసంగిషు జాయతే |
తథా ప్రలీనస్తమసి మూఢయోనిషు జాయతే ॥ ౧౫ ॥


కర్మణః సుకృతస్యాహుః సాత్త్వికం నిర్మలం ఫలమ్ |
రజసస్తు ఫలం దుఃఖమజ్ఞానం తమసః ఫలమ్ ॥ ౧౬ ॥


సత్త్వాత్సంజాయతే జ్ఞానం రజసో లోభ ఏవ చ |
ప్రమాదమోహౌ తమసో భవతోఽజ్ఞానమేవ చ ॥ ౧౭ ॥


ఊర్ధ్వం గచ్ఛంతి సత్త్వస్థా మధ్యే తిష్ఠంతి రాజసాః |
జఘన్యగుణవృత్తిస్థా అధో గచ్ఛంతి తామసాః ॥ ౧౮ ॥


నాన్యం గుణేభ్యః కర్తారం యదా ద్రష్టానుపశ్యతి |
గుణేభ్యశ్చ పరం వేత్తి మద్భావం సోఽధిగచ్ఛతి ॥ ౧౯ ॥


గుణానేతానతీత్య త్రీందేహీ దేహసముద్భవాన్ |
జన్మమృత్యుజరాదుఃఖైర్విముక్తోఽమృతమశ్నుతే ॥ ౨౦ ॥


అర్జున ఉవాచ |
కైర్లింగైస్త్రీన్గుణానేతానతీతో భవతి ప్రభో |
కిమాచారః కథం చైతాంస్త్రీన్గుణానతివర్తతే ॥ ౨౧ ॥


శ్రీభగవానువాచ |
ప్రకాశం చ ప్రవృత్తిం చ మోహమేవ చ పాండవ |
న ద్వేష్టి సంప్రవృత్తాని న నివృత్తాని కాంక్షతి ॥ ౨౨ ॥


ఉదాసీనవదాసీనో గుణైర్యో న విచాల్యతే |
గుణా వర్తంత ఇత్యేవ యోఽవతిష్ఠతి నేంగతే ॥ ౨౩ ॥


సమదుఃఖసుఖః స్వస్థః సమలోష్టాశ్మకాంచనః |
తుల్యప్రియాప్రియో ధీరస్తుల్యనిందాత్మసంస్తుతిః ॥ ౨౪ ॥


మానాపమానయోస్తుల్యస్తుల్యో మిత్రారిపక్షయోః |
సర్వారంభపరిత్యాగీ గుణాతీతః స ఉచ్యతే ॥ ౨౫ ॥


మాం చ యోఽవ్యభిచారేణ భక్తియోగేన సేవతే |
స గుణాన్సమతీత్యైతాన్బ్రహ్మభూయాయ కల్పతే ॥ ౨౬ ॥


బ్రహ్మణో హి ప్రతిష్ఠాహమమృతస్యావ్యయస్య చ |
శాశ్వతస్య చ ధర్మస్య సుఖస్యైకాంతికస్య చ ॥ ౨౭ ॥


ఓం తత్సదితి శ్రీమద్భగవద్గీతాసూపనిషత్సు బ్రహ్మవిద్యాయాం యోగశాస్త్రే శ్రీకృష్ణార్జునసంవాదే గుణత్రయవిభాగయోగో నామ చతుర్దశోఽధ్యాయః ॥

Gunatraya Vibhaga Yogam

śrībhagavānuvāca |
paraṃ bhūyaḥ pravakṣyāmi jñānānāṃ jñānamuttamam |
yajjñātvā munayaḥ sarvē parāṃ siddhimitō gatāḥ || 1 ||


idaṃ jñānamupāśritya mama sādharmyamāgatāḥ |
sargē’pi nōpajāyantē pralayē na vyathanti ca || 2 ||


mama yōnirmahadbrahma tasmin garbhaṃ dadhāmyaham |
saṃbhavaḥ sarvabhūtānāṃ tatō bhavati bhārata || 3 ||


sarvayōniṣu kauntēya mūrtayaḥ saṃbhavanti yāḥ |
tāsāṃ brahma mahadyōnirahaṃ bījapradaḥ pitā || 4 ||


sattvaṃ rajastama iti guṇāḥ prakṛtisaṃbhavāḥ |
nibadhnanti mahābāhō dēhē dēhinamavyayam || 5 ||


tatra sattvaṃ nirmalatvāt prakāśakamanāmayam |
sukhasaṅgēna badhnāti jñānasaṅgēna cānagha || 6 ||


rajō rāgātmakaṃ viddhi tṛṣṇāsaṅgasamuḍbhavam |
tannibadhnāti kauntēya karmasaṅgēna dēhinam || 7 ||


tamastvajñānajaṃ viddhi mōhanaṃ sarvadēhinām |
pramādālasyanidrābhistannibadhnāti bhārata || 8 ||


sattvaṃ sukhē sañjayati rajaḥ karmaṇi bhārata |
jñānamāvṛtya tu tamaḥ pramādē sañjayatyuta || 9 ||


rajastamaścābhibhūya sattvaṃ bhavati bhārata |
rajaḥ sattvaṃ tamaścaiva tamaḥ sattvaṃ rajastathā || 10 ||


sarvadvārēṣu dēhē’smin prakāśa upajāyatē |
jñānaṃ yadā tadā vidyād vivṛddhaṃ sattvamityuta || 11 ||


lōbhaḥ pravṛttirārambhaḥ karmaṇāmaśamaḥ spṛhā |
rajasyētāni jāyantē vivṛddhē bharatarṣabha || 12 ||


aprakāśō’pravṛttiśca pramādō mōha ēva ca |
tamasyētāni jāyantē vivṛddhē kurunandana || 13 ||


yadā sattvē vivṛddhē tu pralayaṃ yāti dēhabhṛt |
tadōttamavidāṃ lōkānamalān pratipadyatē || 14 ||


rajasi pralayaṃ gatvā karmasaṅgiṣu jāyatē |
tathā pralīnastamasi mūḍhayōniṣu jāyatē || 15 ||


karmaṇaḥ sukṛtasyāhuḥ sāttvikaṃ nirmalaṃ phalam |
rajasastu phalaṃ duḥkhamajñānaṃ tamasaḥ phalam || 16 ||


sattvātsañjāyatē jñānaṃ rajasō lōbha ēva ca |
pramādamōhau tamasō bhavatō’jñānamēva ca || 17 ||


ūrdhvaṃ gacchanti sattvasthā madhyē tiṣṭhanti rājasāḥ |
jaghanyaguṇavṛttisthā adhō gacchanti tāmasāḥ || 18 ||


nānyaṃ guṇēbhyaḥ kartāraṃ yadā draṣṭānupaśyati |
guṇēbhyaśca paraṃ vētti madbhāvaṃ sō’dhigacchati || 19 ||


guṇānētānatītya trīn dēhī dēhasamuḍbhavān |
janmamṛtyujarāduḥkhair-vimuktō’mṛtamaśnutē || 20 ||


arjuna uvāca |
kairliṅgaistrīn guṇānētānatītō bhavati prabhō |
kimācāraḥ kathaṃ caitān trīn guṇānativartatē || 21 ||


śrībhagavānuvāca |
prakāśaṃ ca pravṛttiṃ ca mōhamēva ca pāṇḍava |
na dvēṣṭi saṃpravṛttāni na nivṛttāni kāṅkṣati || 22 ||


udāsīnavadāsīnō guṇairyō na vicālyatē |
guṇā vartanta ityēva yō’vatiṣṭhati nēṅgatē || 23 ||


samaduḥkhasukhaḥ svasthaḥ samalōṣṭāśmakāñcanaḥ |
tulyapriyāpriyō dhīrastulyanindātmasaṃstutiḥ || 24 ||


mānāpamānayōstulyas-tulyō mitrāripakṣayōḥ |
sarvārambhaparityāgī guṇātītaḥ sa ucyatē || 25 ||


māṃ ca yō’vyabhicārēṇa bhakityōgēna sēvatē |
sa guṇānsamatītyaitān brahmabhūyāya kalpatē || 26 ||


brahmaṇō hi pratiṣṭhāhamamṛtasyāvyayasya ca |
śāśvatasya ca dharmasya sukhasyaikāntikasya ca || 27 ||


ōṃ tatsaditi śrīmadbhagavadgītāsūpaniṣatsu brahmavidyāyāṃ yōgaśāstrē śrīkṛṣṇārjunasaṃvādē guṇatrayavibhāgayōgō nāma caturdaśō’dhyāyaḥ ||