బాలకాండమ్ - ద్వితీయస్సర్గః
నారదస్య తు తద్వాక్యం శ్రుత్వా వాక్య విశారదః
పూజయామాస ధర్మాత్మా సహ శిష్యో మహామునిః 1
యథావత్ పూజితః తేన దేవర్షిః నారదః తథా
ఆపృచ్ఛైవ అభ్యనుజ్ఞాతః స జగామ విహాయసం 2
స ముహూర్తం గతే తస్మిన్ దేవలోకం మునిః తదా
జగామ తమసా తీరం జాహ్నవ్యాత్ అవిదూరతః 3
స తు తీరం సమాసాద్య తమసాయా మునిః తదా
శిష్యం ఆహ స్థితం పార్శ్వే దృష్ట్వా తీర్థం అకర్దమం 4
అకర్దమం ఇదం తీర్థం భరద్వాజ నిశామయ
రమణీయం ప్రసన్న అంబు సన్ మనుష్య మనో యథా 5
న్యస్యతాం కలశః తాత దీయతాం వల్కలం మమ
ఇదం ఏవ అవగాహిష్యే తమసా తీర్థం ఉత్తమం 6
ఏవం ఉక్తో భరద్వాజో వాల్మీకేన మహాత్మనా
ప్రయచ్ఛత మునేః తస్య వల్కలం నియతః గురోః 7
స శిష్య హస్తాత్ ఆదాయ వల్కలం నియతేంద్రియః
విచచార హ పశ్యన్ తత్ సర్వతో విపులం వనం 8
తస్య అభ్యాశే తు మిథునం చరంతం అనపాయినం
దదర్శ భగవాన్ తత్ర క్రౌఙ్చయోః చారు నిస్వనం 9
తస్మాత్ తు మిథునాత్ ఏకం పుమాంసం పాప నిశ్చయః
జఘాన వైరనిలయో నిషాదః తస్య పశ్యతః 10
తం శోణిత పరీతాఙ్గం చేష్టమానం మహీతలే
భార్యా తు నిహతం దృష్ట్వా రురావ కరుణాం గిరం 11
వియుక్తా పతినా తేన ద్విజేన సహచారిణా
తామ్ర శీర్షేణ మత్తేన పత్రిణా సహితేన వై 12
తథా విధిం ద్విజం దృష్ట్వా నిషాదేన నిపాతితం
ఋషేః ధర్మాత్మానః తస్య కారుణ్యం సపద్యత 13
తతః కరుణ వేదిత్వాత్ అధర్మో అయం ఇతి ద్విజః
నిశామ్య రుదతీం క్రౌంచీం ఇదం వచనం అబ్రవీత్ 14
మా నిషాద ప్రతిష్ఠాం త్వమగమః శాశ్వతీః సమాః
యత్ క్రౌంచమిథునాదేకమ్ అవధీః కామమోహితమ్ 15
తస్య ఏవం బ్రువతః చింతా బభూవ హృది వీక్షతః
శోకార్తేన అస్య శకునేః కిం ఇదం వ్యాహృతం మయా 16
చింతయన్ స మహాప్రాజ్ఞః చకార మతిమాన్ మతిం
శిశ్యం చ ఏవ అబ్రవీత్ వాక్యం ఇదం స మునిపుఙ్గవః 17
పాద బద్ధః అక్షర సమః తంత్రీ లయ సమన్వితః
శోకార్తస్య ప్రవృత్తో మే శ్లోకో భవతు న అన్యథా 18
శిష్యః తు తస్య బ్రువతో మునేర్ వాక్యం అనుత్తమం
ప్రతి జగ్రాహ సంతుష్టః తస్య తుష్టోః అభవత్ మునిః 19
సోఽభిషేకం తతః కృత్వా తీర్థే తస్మిన్ యథావిధి
తం ఏవ చింతయన్ అర్థం ఉపావర్తత వై మునిః 20
భరద్వాజః తతః శిష్యో వినీతః శ్రుతవాన్ గురోః
కలశం పూర్ణమాదాయ పృష్ఠతః అనుజగామ హ 21
స ప్రవిశ్య ఆశ్రమ పదం శిష్యేణ సహ ధర్మవిత్
ఉపవిష్టః కథాః చ అన్యాః చకార ధ్యానమాస్థితః 22
ఆజగామ తతః బ్రహ్మో లోకకర్తా స్వయం ప్రభుః
చతుర్ ముఖో మహాతేజా ద్రష్టుం తం మునిపుఙ్గవం 23
వాల్మీకిః అథ తం దృష్ట్వా సహసా ఉత్థాయ వాగ్యతః
ప్రాంజలిః ప్రయతో భూత్వా తస్థౌ పరమ విస్మితః 24
పూజయామాస తం దేవం పాద్య అర్ఘ్య ఆసన వందనైః
ప్రణమ్య విధివత్ చ ఏనం పృష్ట్వా చ ఏవ నిరామయం 25
అథ ఉపవిశ్య భగవాన్ ఆసనే పరమ అర్చితే
వాల్మీకయే చ ఋషయే సందిదేశ ఆసనం తతః 26
బ్రహ్మణా సమనుజ్ఞాతః సోఽపి ఉపావిశత్ ఆసనే
ఉపవిష్టే తదా తస్మిన్ సాక్షాత్ లోక పితామహే 27
తత్ గతేన ఏవ మనసా వాల్మీకిః ధ్యానం ఆస్థితః
పాపాత్మనా కృతం కష్టం వైర గ్రహణ బుద్ధినా 28
యత్ తాదృశం చారురవం క్రౌంచం హన్యాత్ అకారణాత్
శోచన్ ఏవ పునః క్రౌంచీం ఉప శ్లోకం ఇమం జగౌ 29
పునర్ అంతర్గత మనా భూత్వా శోక పరాయణః
తం ఉవాచ తతో బ్రహ్మా ప్రహసన్ మునిపుంగవం 30
శ్లోక ఏవాస్త్వయా బద్ధో న అత్ర కార్యా విచారణా
మత్ చ్ఛందాత్ ఏవ తే బ్రహ్మన్ ప్రవృత్తే అయం సరస్వతీ 31
రామస్య చరితం కృత్స్నం కురు త్వం ఋషిసత్తమ
ధర్మాత్మనో భగవతో లోకే రామస్య ధీమతః 32
వృత్తం కథయ ధీరస్య యథా తే నారదాత్ శ్రుతం
రహస్యం చ ప్రకాశం చ యద్ వృత్తం తస్య ధీమతః 33
రామస్య సహ సౌమిత్రే రాక్షసానాం చ సర్వశః
వైదేహ్యాః చ ఏవ యద్ వృత్తం ప్రకాశం యది వా రహః 34
తత్ చ అపి అవిదితం సర్వం విదితం తే భవిష్యతి
న తే వాక్ అనృత కావ్యే కాచిత్ అత్ర భవిష్యతి 35
కురు రామ కథాం పుణ్యాం శ్లోక బద్ధాం మనోరమాం
యావత్ స్థాస్యంతి గిరయః సరితః చ మహీతలే 36
తావత్ రామాయణ కథా లోకేషు ప్రచరిష్యతి
యావత్ రామస్య చ కథా త్వత్ కృతా ప్రచరిష్యతి 37
తావత్ ఊర్ధ్వం అధః చ త్వం మత్ లోకేషు నివత్స్యసి
ఇతి ఉక్త్వా భగవాన్ బ్రహ్మా తత్ర ఏవ అంతరధీయత
తతః స శిష్యో భగవాన్ మునిః విస్మయం ఆయయౌ 38
తస్య శిష్యాః తతః సర్వే జగుః శ్లోకం ఇమం పునః
ముహుర్ ముహుః ప్రీయమాణాః ప్రాహుః చ భృశ విస్మితాః 39
సమాక్షరైః చతుర్భిః యః పాదైః గీతో మహర్షిణా
సః అనువ్యాహరణాత్ భూయః శోకః శ్లోకత్వం ఆగతః 40
తస్య బుద్ధిః ఇయం జాతా మహర్షేః భావితాత్మనః
కృత్స్నం రామాయణం కావ్యం ఈదృశైః కరవాణ్యహం 41
ఉదార వృత్త అర్థ పదైః మనోరమైః తదా అస్య రామస్య చకార కీర్తిమాన్
సమా అక్షరైః శ్లోక శతైః యశస్వినో యశస్కరం కావ్యం ఉదార దర్శనః 42
తద్ ఉపగత సమాస సంధి యోగం సమ మధురోపనత అర్థ వాక్య బద్ధం
రఘువర చరితం మునిప్రణీతం దశ శిరసః చ వధం నిశామయ అధ్వం 43
ఇత్యార్షే శ్రీమద్రామాయణే వాల్మీకీయే ఆదికావ్యే బాలకాండే ద్వితీయస్సర్గః
Bālakāṇḍam - Dvitīya Sargaḥ
nāradasya tu tadvākyaṃ śrutvā vākya viśāradaḥ
pūjayāmāsa dharmātmā saha śiṣyō mahāmuniḥ 1
yathāvat pūjitaḥ tēna dēvarṣiḥ nāradaḥ tathā
āpṛccaiva abhyanujñātaḥ sa jagāma vihāyasaṃ 2
sa muhūrtaṃ gatē tasmin dēvalōkaṃ muniḥ tadā
jagāma tamasā tīraṃ jāhnavyāt avidūrataḥ 3
sa tu tīraṃ samāsādya tamasāyā muniḥ tadā
śiṣyaṃ āha sthitaṃ pārśvē dṛṣṭvā tīrthaṃ akardamaṃ 4
akardamaṃ idaṃ tīrthaṃ bharadvāja niśāmaya
ramaṇీyaṃ prasanna ambu san manuṣya manō yathā 5
nyasyatāṃ kalaśaḥ tāta dీyatāṃ valkalaṃ mama
idaṃ ēva avagāhiṣyē tamasā tīrthaṃ uttamaṃ 6
ēvaṃ uktō bharadvājō vālmీkēna mahātmanā
prayaccata munēḥ tasya valkalaṃ niyataḥ gurōḥ 7
sa śiṣya hastāt ādāya valkalaṃ niyatēndriyaḥ
vicacāra ha paśyan tat sarvatō vipulaṃ vanaṃ 8
tasya abhyāśē tu mithunaṃ carantaṃ anapāyinaṃ
dadarśa bhagavān tatra krāuñcayōḥ cāru nisvanaṃ 9
tasmāt tu mithunāt ēkaṃ pumāṃsaṃ pāpa niścayaḥ
jaghāna vairanilayō niṣādaḥ tasya paśyataḥ 10
taṃ śōṇita parītāṅgaṃ cēṣṭamānaṃ mahీtalē
bhāryā tu nihataṃ dṛṣṭvā rurāva karuṇāṃ giraṃ 11
viyuktā patinā tēna dvijēna sahacāriṇā
tāmra śీrṣēṇa mattēna patriṇā sahitēna vāi 12
tathā vidhiṃ dvijaṃ dṛṣṭvā niṣādēna nipātitaṃ
ṛṣēḥ dharmātmānaḥ tasya kāruṇyaṃ sapadyata 13
tataḥ karuṇa vēditvāt adharmō ayaṃ iti dvijaḥ
niśāmya rudatీṃ krāuñcీṃ idaṃ vacanaṃ abravīt 14
mā niṣāda pratiṣṭhāṃ tvamagamaḥ śāśvatీḥ samāḥ
yat krāuñcamithunādēkam avadhీḥ kāmamōhitam 15
tasya ēvaṃ bruvataḥ cintā babhūva hṛdi vīkṣataḥ
śōkārtēna asya śakunēḥ kiṃ idaṃ vyāhṛtaṃ mayā 16
cintayan sa mahāprājñaḥ cakāra matimān matiṃ
śiṣyaṃ ca ēva abravīt vākyaṃ idaṃ sa munipuṅgavaḥ 17
pāda baddhaḥ akṣara samaḥ tantrీ laya samanvitaḥ
śōkārtasya pravṛttō mē ślōkō bhavatu na anyathā 18
śiṣyaḥ tu tasya bruvatō munēr vākyaṃ anuttamaṃ
prati jagrāha santuṣṭaḥ tasya tuṣṭōḥ abhavat muniḥ 19
sō''bhiṣēkaṃ tataḥ kṛtvā tīrthē tasmin yathāvidhi
taṃ ēva cintayan arthaṃ upāvartata vāi muniḥ 20
bharadvājaḥ tataḥ śiṣyō vinీtaḥ śrutavān gurōḥ
kalaśaṃ pūrṇamādāya pṛṣṭhataḥ anujagāma ha 21
sa praviśya āśrama padaṃ śiṣyēṇa saha dharmavit
upaviṣṭaḥ kathāḥ ca anyāḥ cakāra dhyānamāsthitaḥ 22
ājagāma tataḥ brahmō lōkakartā svayaṃ prabhuḥ
catur mukhō mahātējā draṣṭuṃ taṃ munipuṅgavaṃ 23
vālmీkiḥ atha taṃ dṛṣṭvā sahasā utthāya vāgyataḥ
prāñjaliḥ prayatō bhూtvā tasthāu parama vismitaḥ 24
pūjayāmāsa taṃ dēvaṃ pādya arghya āsana vandanāiḥ
praṇamya vidhivat ca ēnaṃ pṛṣṭvā ca ēva nirāmayaṃ 25
atha upaviśya bhagavān āsanē parama arcitē
vālmీkayē ca ṛṣayē sandidēśa āsanaṃ tataḥ 26
brahmaṇā samanujñātaḥ sō''pi upāviśat āsanē
upaviṣṭē tadā tasmin sākṣāt lōka pitāmahē 27
tat gatēna ēva manasā vālmీkiḥ dhyānaṃ āsthitaḥ
pāpātmanā kṛtaṃ kaṣṭaṃ vaira grahaṇā buddhinā 28
yat tādṛśaṃ cāruravaṃ krāuñcaṃ hanyāt akāraṇāt
śōcan ēva punaḥ krāuñcీṃ upa ślōkaṃ imaṃ jagāu 29
punar antargata manā bhూtvā śōka parāyaṇaḥ
taṃ uvāca tatō brahmā prahasan munipuṅgavaṃ 30
ślōka ēvāstvayā baddhaḥ na atra kāryā vicāraṇā
mat chandāt ēva tē brahman pravṛttē ayaṃ sarasvatీ 31
rāmasya caritaṃ kṛtsnaṃ kuru tvaṃ ṛṣisattama
dharmātmanō bhagavatō lōkē rāmasya dhీmataḥ 32
vṛttaṃ kathaya dhీrasya yathā tē nāradāt śrutaṃ
rahasyaṃ ca prakāśaṃ ca yad vṛttaṃ tasya dhీmataḥ 33
rāmasya saha sāumitrē rākṣasānāṃ ca sarvaśaḥ
vaidēhyāḥ ca ēva yad vṛttaṃ prakāśaṃ yadi vā rahaḥ 34
tat ca api aviditaṃ sarvaṃ viditaṃ tē bhaviṣyati
na tē vāk anṛtā kāvyē kācit atra bhaviṣyati 35
kuru rāma kathāṃ puṇyāṃ ślōka baddhāṃ manōramāṃ
yāvat sthāsyanti girayaḥ saritaḥ ca mahీtalē 36
tāvat rāmāyaṇa kathā lōkēṣu pracariṣyati
yāvat rāmasya ca kathā tvat kṛtā pracariṣyati 37
tāvat ఊrdhvaṃ adhaḥ ca tvaṃ mat lōkēṣu nivatsyasi
iti uktvā bhagavān brahmā tatra ēva antaradhీyata
tataḥ sa śiṣyō bhagavān muniḥ vismayaṃ āyayāu 38
tasya śiṣyāḥ tataḥ sarvē jaguḥ ślōkaṃ imaṃ punaḥ
muhur muhuḥ prీyamāṇāḥ prāhuḥ ca bhṛśa vismitāḥ 39
samākṣaraiḥ caturbhiḥ yaḥ pādāiḥ gీtō maharṣiṇā
saḥ anuvyāharaṇāt bhూyaḥ śōkaḥ ślōkatvaṃ āgataḥ 40
tasya buddhiḥ iyaṃ jātā maharṣēḥ bhāvitātmanaḥ
kṛtsnaṃ rāmāyaṇaṃ kāvyaṃ ఏīdṛśāiḥ karavāṇy-ahaṃ 41
udāra vṛtta artha padāiḥ manōramāiḥ tadā asya rāmasya cakāra kీrtimān
sama akṣaraiḥ ślōka śatāiḥ yaśasvinō yaśaskaraṃ kāvyaṃ udāra darśanaḥ 42
tad upagata samāsa sandhi yōgaṃ sama madhurōpanata artha vākya baddhaṃ
raghuvara caritaṃ munipraṇీtaṃ daśa śirasaḥ ca vadhaṃ niśāmaya adhhvaṃ 43
iti śrīmadrāmāyaṇē vālmīkīyē ādikāvyē bālakāṇḍē dvitīyasargaḥ