Ayodhya Kanda - Sarga 109 | అయోధ్యాకాండ - నవోత్తరశతతమస్సర్గః
Back to Stotras తిరిగి వెళ్ళండి

అయోధ్యాకాండ - నవోత్తరశతతమస్సర్గః Ayodhya Kanda - Sarga 109

శ్రీమద్రామాయణము - అయోధ్యాకాండ

నవోత్తరశతతమ సర్గము

జాబాలేస్తు వచశ్శ్రుత్వా రామ స్సత్యాత్మనాం వరః |
ఉవాచ పరయా భక్త్యా స్వబుద్ధ్యా చావిపన్నయా || ౧

భవాన్మే ప్రియకామార్థం వచనం యదిహోక్తవాన్ |
అకార్యం కార్యసఙ్కాశమపథ్యం పథ్యసమ్మతమ్ || ౨

నిర్మర్యాదస్తు పురుషః పాపాచారసమన్వితః |
మానం న లభతే సత్సు భిన్నచారిత్రదర్శనః || ౩

కులీనమకులీనం వా వీరం పురుషమానినమ్ |
చారిత్రమేవ వ్యాఖ్యాతి శుచిం వా యది వాశుచిమ్ || ౪

అనార్యస్త్వార్యసఙ్కాశ శ్శౌచాద్దీనస్తాథాశుచిః |
లక్షణ్యవదలక్షణ్యో దుశ్శీలశ్శీలవానివ || ౫

అధర్మం ధర్మవేశేణ యదీమం లోకసఙ్కురమ్ |
అభిపత్స్యే శుభం హిత్వా క్రియావిధివివర్జితమ్ || ౬

కశ్చేతయానః పురుషః కార్యాకార్యవిచక్షణః |
బహుమంస్యతి మాం లోకే దుర్వృత్తం లోకదూషణమ్ || ౭

కస్య దాస్యామ్యహం వృత్తం కేన వా స్వర్గమాప్నుయామ్ |
ఆనయా వర్తమానో హి వృత్త్యా హీనప్రతిజ్ఞయా || ౮

కామవృత్తస్త్వయం లోకః కృత్స్న స్సముపవర్తతే |
యద్వృత్తా స్సన్తి రాజానస్తద్వృత్తా స్సన్తి హి ప్రజాః || ౯

సత్యమేవానృశంసం చ రాజవృత్తం సనాతనమ్ |
తస్మాత్సత్యాత్మకం రాజ్యం సత్యే లోకః ప్రతిష్ఠితః || ౧౦

ఋషయశ్చైవ దేవాశ్చ సత్యమేవ హి మేనిరే |
సత్యవాదీ హి లోకేస్మిన్పరమం గచ్ఛతి క్షయమ్ || ౧౧

ఉద్విజన్తే యథా సర్పాన్నరాదనృతవాదినః |
ధర్మ స్సత్యం పరో లోకే మూలం స్వర్గస్య చోచ్యతే || ౧౨

సత్యమేవేశ్వరో లోకే సత్యం పద్మాశ్రితా సదా |
సత్యమూలాని సర్వాణి సత్యాన్నాస్తి పరం పదమ్ || ౧౩

దత్తమిష్టం హుతం చైవ తప్తాని చ తపాంసి చ |
వేదా స్సత్యప్రతిష్ఠానా స్తస్మాత్సత్యపరో భవేత్ || ౧౪

ఏకః పాలయతే లోకమేకః పాలయతే కులమ్ |
మజ్జత్యేకో హి నిరయ ఏక స్స్వర్గే మహీయతే || ౧౫

సోహం పితుర్నియోగం తు కిమర్థం నానుపాలయే |
సత్యప్రతిశ్రవ స్సత్యం సత్యేన సమయీకృతః || ౧౬

నైవ లోభాన్న మోహాద్వా న హ్యజ్ఞానాత్తమోన్వితః |
సేతుం సత్యస్య భేత్స్యామి గురో స్సత్యప్రతిశ్రవః || ౧౭

అసత్యసన్ధస్య సతశ్చలస్యాస్థిరచేతసః |
నైవ దేవా న పితరః ప్రతీచ్ఛన్తీతి నః శ్రుతమ్ || ౧౮

ప్రత్యగాత్మమిమం ధర్మం సత్యం పశ్యామ్యహం స్వయమ్ |
భార స్సత్పురుషాచీర్ణస్తదర్థమభిమన్యతే || ౧౯

క్షాత్రం ధర్మమహంత్యక్ష్యే హ్యధర్మం ధర్మసంహితమ్ |
క్షుద్రైర్నృశంసైర్లుబ్ధైశ్చ సేవితం పాపకర్మభిః || ౨౦

కాయేన కురుతే పాపం మనసా సమ్ప్రధార్య చ |
అనృతం జిహ్వయా చాహ త్రివిధం కర్మపాతకమ్ || ౨౧

భూమిః కీర్తిర్యశో లక్ష్మీః పురుషం ప్రార్థయన్తి హి |
స్వర్గస్థం చానుపశ్యన్తి సత్యమేవ భజేత తత్ || ౨౨

శ్రేష్ఠం హ్యనార్యమేవ స్యాద్యద్భవానవధార్య మామ్ |
ఆహ యుక్తి కరైర్వాక్యైరిదం భద్రం కురుష్వ హ || ౨౩

కథం హ్యహం ప్రతిజ్ఞాయ వనవాసమిమం గురౌ |
భరతస్య కరిష్యామి వచో హిత్వా గురోర్వచః || ౨౪

స్థిరా మయా ప్రతిజ్ఞాతా ప్రతిజ్ఞా గురుసన్నిధౌ |
ప్రహృష్యమాణా సా దేవీ కైకేయీ చాభవత్తదా || ౨౫

వనవాసం వసన్నేవం శుచిర్నియతభోజనః |
మూలైః పుష్పైః ఫలైః పుణ్యైః పిత్రూన్ దేవాంశ్చ తర్పయన్ || ౨౬

సన్తుష్టపఞ్చవర్గోహం లోకయాత్రాం ప్రవర్తయే |
అకుహ శ్శ్రద్ధధానస్సన్కార్యాకార్యవిచక్షణః || ౨౭

కర్మభూమిమాం ప్రాప్య కర్తవ్యం కర్మ యచ్ఛుభమ్ |
అగ్నిర్వాయుశ్చ సోమశ్చ కర్మణాం ఫలభాగినః || ౨౮

శతం క్రతూనామాహృత్య దేవరాట్ త్రిదివం గతః |
తపాంస్యుగ్రాణి చాస్థాయ దివం యాతా మహర్షయః || ౨౯

అమృష్యమాణః పునరుగ్రతేజాః నిశమ్య తం నాస్తికవాక్యహేతుమ్ |
అథాబ్రవీత్తం నృపతేస్తనూజో విగర్హమాణో వచనాని తస్య || ౩౦

సత్యం చ ధర్మం చ పరాక్రమం చ భూతానుకమ్పాం ప్రియవాదితాం చ |
ద్విజాతిదేవాతిధిపూజనం చ పన్థానమాహుస్త్రిదివస్య సన్తః || ౩౧

తేనైవమాజ్ఞాయ యథావదర్థమేకోదయం సమ్ప్రతిపద్య విప్రాః |
ధర్మం చరన్త స్సకలం యథావత్కాఙ్క్షన్తి లోకాగమమప్రమత్తాః || ౩౨

నిన్దామ్యహం కర్మ పితుః కృతం తద్యస్త్వామగృహ్ణాద్విషమస్థబుద్ధిమ్ |
బుద్ధ్యానయైవంవిధయా చరన్తం సునాస్తికం ధర్మపథాదపేతమ్ || ౩౩

యథా హి చోర స్స తథా హి బుద్ధస్తథాగతం నాస్తికమత్ర విద్ధి |
తస్మాద్ధి యశ్శఙ్క్యతమః ప్రజానామ్ న నాస్తికేనాభిముఖో బుధ స్స్యాత్ || ౩౪

త్వత్తో జనాః పూర్వతరే వరాశ్చ శుభాని కర్మాణి బహూని చక్రుః |
జిత్వా సదేమం చ పరం చ లోకం తస్మావ్దిజా స్స్వస్తి హుతం కృతం చ || ౩౫

ధర్మే రతా స్సత్పురుషై స్సమేతాస్తేజస్వినో దానగుణప్రధానాః |
అహింసకా వీతమలాశ్చ లోకే భవన్తి పూజ్యా మునయః ప్రధానాః || ౩౬

ఇతి బ్రువన్తం వచనం సరోషం రామం మహాత్మానమదీనసత్త్వమ్ |
ఉవాచ పథ్యం పునరాస్తికం చ సత్యం వచ స్సానునయం చ విప్రః || ౩౭

న నాస్తికానాం వచనం బ్రవీమ్యహం న నాస్తికోహం న చ నాస్తి కిఞ్చన |
సమీక్ష్య కాలం పునరాస్తికోభవం భవేయ కాలే పునరేవ నాస్తికః || ౩౮

న చాపి కాలోయ ముపాగతశ్శనైర్యథా మయా నాస్తికవాగుదీరితా |
నివర్తనార్థం తవ రామ కారణాత్ ప్రసాదనార్థం చ మయైతదీరితమ్ || ౩౯

ఇత్యార్షే శ్రీమద్రామాయణే వాల్మీకీయ ఆదికావ్యే అయోధ్యాకాణ్డే నవోత్తరశతతమస్సర్గః

Ayōdhyākāṇḍa - Navōttaraśatatama Sargaḥ

jābālēstu vacaśśrutvā rāma ssatyātmanāṃ varaḥ |
uvāca parayā bhaktyā svabuddhyā cāvipannayā || 1

bhavānmē priyakāmārtthaṃ vacanaṃ yadihōktavān |
akāryaṃ kāryasaṅkāśam-apathyāṃ pathyasammatam || 2

nirmaryādastu puruṣaḥ pāpācāra-samanvitaḥ |
mānaṃ na labhatē satsu bhinnacāritra-darśanaḥ || 3

kulīnam-akulīnaṃ vā vīraṃ puruṣamāninam |
cāritramēva vyākhyāti śuciṃ vā yadi vāśucim || 4

anāryastvāryasaṅkāśa śśaucāddīnastathāśuciḥ |
lakṣaṇyavad-alakṣaṇyō duśśīlaś-śīlavāniva || 5

adharmaṃ dharmavēśēṇa yadīmaṃ lōkasaṅkuram |
abhipatsyē śubhaṃ hitvā kriyāvidhi-vivarjitam || 6

kaścētayānaḥ puruṣaḥ kāryākārya-vicakṣaṇaḥ |
bahumaṃsyati māṃ lōkē durvṛttaṃ lōkadūṣaṇam || 7

kasya dāsyāmy-ahaṃ vṛttaṃ kēna vā svargam-āpnuyām |
ānayā vartamānō hi vṛttyā hīnapratijñayā || 8

kāmavṛttastvayaṃ lōkaḥ kṛtsna ssam-upavartatē |
yadvṛttā ssanti rājānastadvṛttā ssanti hi prajāḥ || 9

satyam-ēvānṛśaṃsaṃ ca rājavṛttaṃ sanātanam |
tasmāt-satyātmakaṃ rājyaṃ satyē lōkaḥ pratiṣṭhitaḥ || 10

ṛṣayaścaiva dēvāśca satyam-ēva hi mēnirē |
satyavādī hi lōkēsmin-paramaṃ gacchati kṣayam || 11

udvijantē yathā sarpānnarād-anṛtavādinaḥ |
dharma ssatyaṃ parō lōkē mūlaṃ svargasya cōcyatē || 12

satyam-ēvēśvarō lōkē satyaṃ padmāśritā sadā |
satyamūlāni sarvāṇi satyānnāsti paraṃ padam || 13

dattam-iṣṭaṃ hutaṃ caiva taptāni ca tapāṃsi ca |
vēdā ssatyapratiṣṭhānā stasmāt-satyaparō bhavēt || 14

ēkaḥ pālayatē lōkamēkaḥ pālayatē kulam |
majjatyēkō hi niraya ēka ssvargē mahīyatē || 15

sōhaṃ piturniyōgaṃ tu kimartthaṃ nānupālayē |
satyapratiśrava ssatyaṃ satyēna samayīkṛtaḥ || 16

naiva lōbhānna mōhādvā na hyajñānāt-tamōnvitaḥ |
sētuṃ satyasya bhētsyāmi gurō ssatyapratiśravaḥ || 17

asatyasandhasya sataścalasyā-sthiracētasaḥ |
naiva dēvā na pitaraḥ pratīcchaantīti naḥ śrutam || 18

pratyagātmam-imaṃ dharmaṃ satyaṃ paśyāmy-ahaṃ svayam |
bhāra ssatpuruṣācīrṇastadarttham-abhimanyatē || 19

kṣātraṃ dharmahanty-akṣyē hyadharmaṃ dharmsaṃhitam |
kṣudrāir-nṛśaṃsāir-lubdhāiśca sēvitaṃ pāpakar-mabhiḥ || 20

kāyēna kurutē pāpaṃ manasā sampra-dhārya ca |
anṛtaṃ jihvayā cāha trividhaṃ karmapātakam || 21

bhūmiḥ kīrtiryaśō lakṣmīḥ puruṣaṃ prārthayaanti hi |
svargasthhaṃ chaanupaśyanti satyamēva bhajēta tat || 22

śrēṣṭhaṃ hyanāryam-ēva syādyadbhavā-navadhārya mām |
āha yukti kairāir-vākyāir-idaṃ bhadraṃ kuruṣva ha || 23

kathaṃ hyahaṃ pratijñāya vanavāsam-imaṃ gurāu |
bharatasya kariṣyāmi vacō hitvā gurōrvacaḥ || 24

stthirā mayā pratijñātā pratijñā gurusaannidhāu |
prahr̥ṣyamāṇā sā dēvī kāikēyī cābhavattadā || 25

vanavāsaṃ vasann-ēvaṃ śucir-niyatabhōjanaḥ |
mūlāiḥ puṣpāiḥ phalāiḥ puṇyāiḥ pitṝn dēvāṃśca tarpayan || 26

santuṣṭa-paf̃cavargō'haṃ lōkayātrāṃ pravartayē |
akuhaś-śraddhadhānassan-kāryākārya-vicakṣaṇaḥ || 27

karmabhūmim-imāṃ prāpya kartavyaṃ karma yacchubham |
agnirvāyuśca sōmaśca karmaṇāṃ phalabhāginaḥ || 28

śataṃ kratūnām-āhr̥tya dēvarāṭ tridivaṃ gataḥ |
tapāṃsyugrāṇi cāstthāya divaṃ yātā maharṣayaḥ || 29

amṛṣyamāṇaḥ punarugra-tējāḥ niśamya taṃ nāstikavākya-hētumn |
athābravīttaṃ nṛpatēstanūjō vigarhamāṇō vacanāni tasya || 30

satyaṃ cha dharmaṃ cha parākramaṃ cha bhūtānukampāṃ priyavāditāṃ cha |
dvijātidēvātithipūjanaṃ cha panthānamāhus-tridivasya santaḥ || 31

tēnaiva-mājñāya yathāvadarttham-ēkōdayaṃ sampratipadya viprāḥ |
dharmaṃ caranta ssakalaṃ yathāvat-kāṅkṣanti lōkāgamam-apramattāḥ || 32

nindāmyahaṃ karma pituḥ kṛtaṃ tad-yastvām-agṛhṇād-viṣamasthha-buddhim |
buddhyā-nayāivaṃ-vidhayā charantaṃ sunāstikaṃ dharmapathād-apētam || 33

yathā hi cōra ssa tathā hi buddhastathāgataṃ nāstikam-atra viddhi |
tasmāddhi yaśśṅkyatamaḥ prajānām na nāstikēnābhimukhō budha ssyāt || 34

tvattō janāḥ pūrvatarē varāśca śubhāni karmāṇi bahūni cakruḥ |
jitvā sadēmaṃ ca paraṃ ca lōkaṃ tasmād-dvijā ssvaast i hutaṃ kr̥taṃ cha || 35

dharmē ratā ssatpuruṣāi ssamētā-stējasvinō dānaguṇa-pradhānāḥ |
ahiṃsakā vītamalāśca lōkē bhavanti pūjyā munayaḥ pradhānāḥ || 36

iti bruvantaṃ vacanaṃ sarōṣaṃ rāmaṃ mahātmānam-adīnasattvam |
uvāca pathyaṃ punarāstikaṃ cha satyaṃ vaca ssānunayaṃ cha vipraḥ || 37

na nāstikānāṃ vacanaṃ bravīmyahaṃ na nāstikōhaṃ na ca nāst i kiñcana |
samīkṣya kālaṃ punarāstikōbhavaṃ bhavēya kālē punarēva nāstikaḥ || 38

na cāpi kālō ya mupāgataś-śanāir-yathā mayā nāstikavāg-udīritā |
nivartanārtthaṃ tava rāma kāraṇāt prasādanārtthaṃ ca mayāitad-īritam || 39

iti śrīmadrāmāyaṇē vālmīkīyē ādikāvyē ayōdhyākāṇḍē navōttaraśatatamasargaḥ